(Precizēts virsraksts un pirmā rindkopa.)

Rīga, 6. marts, LETA. Latvijas informatīvajā telpā riski nav būtiski pieauguši, secinājusi Valsts informatīvās telpas drošības koordinācijas grupa.

Valsts kancelejā aģentūrai LETA pavēstīja, ka, reaģējot uz mediju telpā izskanējušo informāciju par Baltkrievijas radio programmas uztveršanu bijušajā "Latvijas Radio 4" (LR4) Rīgas frekvencē FM 107,7 megaherci (MHz), šonedēļ tika sasaukta Valsts informatīvās telpas drošības koordinācijas grupas sēde, lai izvērtētu situāciju un iegūtu aktuālo ekspertu informāciju.

Uzklausot situācijas izklāstu, grupa nekonstatēja, ka būtu pieauguši riski informatīvajā telpā, jo, pretēji iepriekš izskanējušai informācijai, Baltkrievijas 107,7 MHz stacija nav palielinājusi raidītā signāla jaudu, kā arī LR4 Rīgas frekvences izslēgšana neietekmē radio programmu uztveršanu Latvijas pierobežā.

Darba grupa uzklausīja jomas speciālistus, tostarp pārstāvjus no SIA "Elektroniskie sakari", kas Latvijā nodrošina radiofrekvenču spektra pārvaldību - tā plānošanu, starptautisko koordināciju un uzraudzību. "Elektronisko sakaru" monitoringa rezultāti Daugavpilī līdz šim neuzrāda Baltkrievijas FM 107,7 MHz stacijas izstarošanas parametru paaugstināšanu.

Sēdes dalībnieki informēti, ka Daugavpilī iepriekš izmantotā LR4 frekvence FM 88,7 MHz, kuras apraide Latvijā tika pārtraukta 2026. gada 1. janvārī, šobrīd arī tiek izmantota "Latvijas Radio 1" programmai, kuras saturu papildina jaunā Latvijas Sabiedriskā medija Latgales redakcija.

Savukārt LR4 FM 107,7 MHz, kur agrāk izplatīja LR4 Rīgā un apkārtnē, nav bijusi uztverama Latgalē, tostarp Daugavpilī.

Pēc ekspertu skaidrotā, atsevišķi gadījumi, kad Baltkrievijas radioprogramma kļūst uztverama arī Rīgas virzienā vai citviet Latvijā, ir saistīti galvenokārt ar noteiktiem atmosfēras apstākļiem, kas radiosignālu izplatībai ir īpaši labvēlīgi.

Tāpat noteiktos meteoroloģiskajos apstākļos signāls var sasniegt teritorijas ārpus ierastās aptveršanas zonas.

Nozīme ir arī izmantotā uztvērēja un antenas kvalitātei, jo standarta radio uztvērēji spēj uztvert Baltkrievijas stacijas tikai pierobežā.

Pēc LR 4 apraides pārtraukšanas Rīgā šajā frekvencē vairs nav spēcīga vietējā signāla, tāpēc ēterā var "atvērties" iespēja uztvert tālu esošas ārvalstu stacijas, sēdē skaidroja eksperti.

Valsts kancelejā norāda, ka Latvijā ir pieejami vairāki īstermiņa tehniski risinājumi apraides atjaunošanai 107,7 MHZ frekvencē, tostarp klusuma signāla ieviešana. Tomēr pierobežas teritorijās šo risinājumu ietekme būs ierobežota, jo radiosignāla intensitāte, palielinoties attālumam līdz raidošai stacijai, samazinās. Radio signāli sniedzas kaimiņvalstu pierobežā neatkarīgi no operatoru darbības, piebilst Valsts kancelejā.

Sēdē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvis informēja, ka ir izsludināts konkurss par apraides tiesību piešķiršanu komerciālas vai nekomerciālas radio programmas veidošanai vai apraides aptveršanas zonas palielināšanai Rīgā 107,7 MHz frekvencē.

Pretendenti līdz 9. aprīlim var pieteikties, izvēloties programmas formātu: informatīvu, informatīvi muzikālu vai muzikālu. Ir jāspēj arī nodrošināt nepārtrauktu 24 stundu raidīšanu latviešu valodā.

Valsts kancelejā uzsver, ka Valsts informatīvās telpas drošības koordinācijas grupa turpinās pievērst pastiprinātu uzmanību iespējamajiem ārvalstu mēģinājumiem ietekmēt Latvijas iedzīvotājus.

Latgales pierobežā informatīvās telpas stiprināšana ir īpaši būtiska, ņemot vērā auditorijas mediju lietošanas paradumu izmaiņas un ģeopolitiskos izaicinājumus, norāda Valsts kancelejā.

Lai nodrošinātu informācijas daudzveidību un vietējo mediju konkurētspēju, Mediju atbalsta fonds Latvijas valsts budžeta programmas "Reģionālo, vietējo, diasporas mediju un sadarbības projektu atbalsta programma" ietvaros ir paredzējis finanšu atbalstu Latgales reģionālajiem medijiem.

Tostarp Latgales reģionālajai presei un interneta medijiem 79 183 eiro, Latgales elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem - 117 474 eiro, bet sadarbības projektiem ar Latgales medijiem - 48 350 eiro.

Kopējais atbalsts Latgales reģionālajiem komerciālajiem medijiem sasniedz 245 007 eiro.

Vienlaikus tiek īstenotas arī iniciatīvas, kuru mērķis ir stiprināt iedzīvotāju noturību pret manipulācijām informatīvajā vidē. Reģionos, arī Latgalē, notiek lekcijas un semināri senioriem, jauniešiem, pedagogiem un bibliotekāriem, lai dažādas sabiedrības grupas saņemtu praktisku atbalstu un zināšanas medijpratības un drošas informācijas lietošanas jomā.

Valsts informatīvās telpas drošības koordinācijas grupa ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kas ikdienā un krīzes un apdraudējuma situācijās nodrošina koordināciju un informācijas apmaiņu starp drošības grupā iesaistītajām institūcijām par informatīvās telpas monitoringā un analīzē identificētajiem drošības riskiem un izaicinājumiem, kā arī sniedz ieteikumus risku mazināšanai un novēršanai.