Rīga, 24. dec., LETA. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) neatbalsta partijas "Progresīvie" deputātu ieceri par valsts amatpersonām noteikt arī mēru, viņu vietnieku un izpilddirektoru padomniekus un biroja vadītāju, norādot, ka šie darbinieki ir konsultatīvi, nepieņem lēmumus, līdz ar to nebūtu pamatoti un samērīgi viņus atzīt par valsts amatpersonām.

Kā vēstulē Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai apgalvo LPS, šāds regulējums būtu nesamērīgs un radītu risku, ka uz padomnieku un konsultantu amatiem nevēlētos kandidēt augstas kvalifikācijas nozares profesionāļi, tādējādi ierobežojot pašvaldības iespējas piesaistīt kompetentus speciālistus.

Pēc LPS rīcībā esošās informācijas, aptaujājot pašvaldības, kāds no likumprojektā ietvertajiem amatiem ir četrās pašvaldībās un vēl vienā pašvaldībā ir amata vieta, bet neviens nav nodarbināts.

Ņemot vērā, ka minētie darbinieki pēc sava statusa ir konsultatīvi darbinieki un viņiem nav piešķirtas lēmumu pieņemšanas tiesības vai ar iestāžu vadītājiem un citām valsts amatpersonām pielīdzināma atbildība, nebūtu pamatoti un samērīgi noteikt, ka šīs personas ir atzīstamas par valsts amatpersonām, uzskata LPS.

LPS atzīmē, ka pašā likumprojekta anotācijā ir atzīts, ka padomnieki ir "izvēlēti konsultanti, darbojas "uzticības attiecībās", sniedz atbalstu darba organizēšanai un informācijai" un tieši šis uzticības amatu raksturs esot iemesls, kāpēc likumdevējs jau ilgstoši nav piešķīris tiem valsts amatpersonas statusu un tos nevar pielīdzināt iestāžu vadītājiem.

LPS uzsver, ka biroja vadītāji un padomnieki pēc būtības ir atbalsta personāls konkrētai amatpersonai, kura tos izvēlas, vadoties pēc saviem ieskatiem. Līdz ar to valsts amatpersonas statusa noteikšana, kas uzliek par pienākumu, piemēram, valsts amatpersonas deklarācijas iesniegšanu un papildu amatu savienošanas ierobežojumus, ir būtisks ierobežojums šādām personām. Šāds ierobežojums būtu attaisnojams tikai tad, ja tas ir nepieciešams leģitīma mērķa sasniegšanai un ir samērīgs. Gadījumos, kad persona nepiedalās administratīvā akta gatavošanā un pieņemšanā, lēmumu kontrolē, šī ierobežojuma piemērošanas samērīgums un nepieciešamība ir rūpīgi izvērtējama, norāda LPS.

LPS norāda, ka likumprojekta anotācijā vairākkārt tiek uzsvērts, ka padomniekiem un biroju vadītājiem "var būt būtiska ietekme uz priekšsēdētāja, vietnieku vai izpilddirektora viedokli". Tomēr iespēja ietekmēt priekšlikumu vai viedokļa izstrādi pati par sevi nav pietiekams pamats valsts amatpersonas statusa noteikšanai, jo šie darbinieki nepieņem pašvaldību lēmumus, viņiem nav deleģētas publiskas varas funkcijas, viņi nepieņem un neizdod administratīvos aktus, turklāt pašvaldībās ir ieviestas iekšējās kontroles sistēmas, kuru ietvaros var paredzēt pasākumus, lai šādas ietekmes nerastos vai tiktu mazinātas, norāda LPS.

LPS uzskata, ka riski jau ir pārvaldāmi bez valsts amatpersonas statusa. "Līdz ar to anotācijā aprakstītā "ietekme" faktiski ir profesionāls atbalsts, nevis vara, kas būtībā spēkā esošajā interešu konflikta novēršanas likumā ir pamatkritērijs valsts amatpersonas statusam," pauž LPS.

Tāpat likumprojekta anotācijā tiek uzsvērts, ka padomnieki bieži vien ir profesionāļi, tostarp no privātās jomas, tāpēc "var rasties interešu konflikta riski". Kā norāda LPS, šādā gadījumā par valsts amatpersonām būtu jāatzīst arī, piemēram, ārējie juridiskie biroji, revīzijas pakalpojumu sniedzēji un citi profesionāļi, kuri ietekmē pašvaldību darbu. Taču tā neesot, un likumdevējs konsekventi atšķir konsultatīvas, analītiskas un atbalsta funkcijas no publiskās varas un lēmumu pieņemšanas funkcijām.

Līdztekus LPS uzsver, ka likumprojekta anotācijā minētie riski jau esot aptverti ar esošajiem godprātības un interešu konflikta novēršanas mehānismiem, iekšējās kontroles sistēmām un risku vadību. Proti, jau patlaban padomniekiem, biroja vadītājiem, konsultantiem un palīgiem ir jāievēro darba ētika, Pašvaldību ētikas kodeksi, viņiem nav atļauts rīkoties pretēji publiskās pārvaldes interesēm, un pašvaldību vadība ir atbildīga par interešu konflikta risku pārvaldību.

"Anotācijā minēts, ka "sabiedrībā var rasties šaubas", taču tajā nav atsauču uz pētījumiem, nav statistikas par konstatētiem pārkāpumiem, nav norādes uz institūciju ziņojumiem, nav identificēta neviena konkrēta problēmsituācija, ir tikai pieņēmums, ka var rasties šaubas," pauž LPS, norādot, ka likumprojekts risina hipotētisku, nevis reālu problēmu un normatīvajam regulējumam ir jābalstās pierādījumos, nevis pieņēmumos.

Līdztekus arī anotācijā minētā analoģija starp pašvaldību padomniekiem un valsts politikas līmeņa padomniekiem, LPS ieskatā, neesot pamatota. Valsts pārvaldē padomnieki strādā politiskajā vadības līmenī, piedalās nacionālās politikas plānošanā, starptautiskajās sarunās un stratēģiskās politikas vadībā, savukārt pašvaldību padomnieki sniedz metodisku, analītisku vai organizatorisku atbalstu, nepiedalās valsts politikas veidošanā un neīsteno publiskās varas funkcijas, skaidro LPS.

Anotācijā arī norādīts, ka padomnieku, biroju vadītāju, konsultantu un palīgu valsts amatpersonu deklarācijas padarītu vieglāk "izsekot profesionālo darbību privātajā sektorā". Šāda kontrole, kā norāda LPS, neesot nostiprināta nevienā normatīvajā aktā, nav identificēts leģitīms mērķis personas privātās profesionālās darbības izsekošanai un nav sniegts neviens pierādījums, ka padomnieku blakus nodarbinātība patlaban rada nepārvaldāmus riskus. Tāpat Darba likums jau šobrīd paredz ierobežojumus saistībā ar blakus darbu veikšanu, un šo jautājumu risināšana ir katras pašvaldības kompetence.

"Pēc analoģijas visām izveidotajām konsultatīvajām komisijām būtu nosakāms valsts amatpersonas statuss, piemēram, Ētikas komisija, izvērtējot konkrēto gadījumu, sagatavo lēmumu iestādes vadītājam par personas saukšanu pie atbildības vai nesaukšanu, un šim lēmumam ir ieteikuma raksturs," pauž LPS.

Vienlaikus LPS vērš uzmanību uz to, ka likumprojekta izstrādē neesot ņemts vērā, ka patlaban jau apspriešanas stadijā ir Valsts pārvaldes integritātes un interešu konflikta likuma projekts. Jaunais iespējamais regulējums nesen tika apspriests arī LPS un Latvijas Lielo pilsētu asociācijā. Līdz ar to neesot pamatota nepieciešamība spēkā esošajā likumā veikt šādus grozījumus.

Jau ziņots, ka Saeima oktobra vidū skatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodeva partijas "Progresīvie" deputātu grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz pašvaldības domes priekšsēdētāja, viņa vietnieka un izpilddirektora padomniekam un biroja vadītājam noteikt valsts amatpersonas statusu.

Partijas ieskatā grozījumi nepieciešami, lai nodrošinātu pašvaldību darbības caurskatāmību, uzticamību un neapšaubāmu darbību sabiedrības interesēs.

"Progresīvie" uzskata, ka amatpersonas statuss ļaus sabiedrībai kontrolēt, kādus amatus vienlaikus padomnieki un biroju vadītāji ieņem, proti, vai var būt riski par padomnieka atrašanos interešu konflikta situācijā, darbošanos privātā jomā uzņēmumā, vienlaikus konsultējot par to pašu tēmu pašvaldību vadītājus. Arī prasība par amatpersonas deklarācijas aizpildīšanu ļaušot ticami izsekot padomnieku un biroju vadītāju profesionālo darbību publiskajā un privātajā sektorā, teikts likumprojekta anotācijā.