Rīga, 9. dec., LETA. Šodien plkst. 13 Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis (JV) preses konferencē iepazīstinās ar prioritātēm pilsētas 2026. gada budžetā pārejai uz mācībām latviešu valodā Rīgas skolās, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Šis ir pirmais gads, kad mācības tikai latviešu valodā notiek visos izglītības posmos, attiecīgi pilsētas pienākums ir gādāt, lai šis process ir sekmīgs un jēgpilns, tai skaitā paredzot tam nepieciešamo finansējumu arī Rīgas 2026. gada budžetā, klāsta Ķirsis.

"Rīgai kā galvaspilsētai ir visplašākais skolu tīkls, visvairāk skolēnu un līdz ar to pilsētai ir vislielākā atbildība gādāt par to, lai pāreja uz vienoto skolu notiek nevis pēc burta, bet pēc jēgas" norāda Ķirsis.

Viņa ieskatā pāreja uz mācībām valsts valodā ir nozīmīgākā reforma pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, tā ir pamats saliedētas sabiedrības veidošanai, kas ir sevišķi svarīgi esošajos ģeopolitiskajos apstākļos.

Preses konferencē piedalīsies Ķirsis, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina (JV) kā arī Dārzciema vidusskolas direktore Gunita Kļaviņa, Rīgas Skanstes pirmsskolas vadītāja Vineta Jonīte un Rīgas 72. vidusskolas direktors Pāvels Pestovs.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) šoruden publiskotajā ziņojumā par pāreju uz "vienoto skolu" 2024./2025. mācību gadā secināja, ka lielākajā daļā jeb divās trešdaļās izglītības iestāžu pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā norit atbilstoši plānam, bet trešdaļā skolu konstatētas būtiskas grūtības.

Galvenie izaicinājumi šajās skolās esot saistīti ar vadības nespēju īstenot pārmaiņu vadību, pedagogu nepietiekamām zināšanām darbam lingvistiski neviendabīgā vidē, ilgstošām pedagogu un atbalsta personāla vakancēm, kā arī nepietiekamu kompetenču pieejas ieviešanu.

Izglītības iestādēm ir izaicinoši nodrošināt latvisku vidi, jo valodas apguvei nepietiek vien ar latviešu valodas stundām. Nepieciešama arī ikdienas saziņa latviski gan starp pedagogiem, gan skolēniem un vecākiem, kā arī mācību materiāli, kas atbalsta valodas prasmju paplašināšanu, norāda IKVD.

IKVD vērojumi liecina, ka tikai 10% izglītības iestāžu pielāgo mācību programmu skolēnu reālajam latviešu valodas zināšanu līmenim, savukārt 80% stundu netiek izmantotas efektīvas valodas pilnveides metodes, piemēram, grupu un pāru darbs. Vērojot mācību stundas, joprojām redzams, ka daļai pedagogu, kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda, ir izteiksmes grūtības un valodas kļūdas.

Tas ietekmē gan kopējo izglītības vidi, gan pedagogu redzējumu par atbalsta veidu, kas sniedzams bērniem un jauniešiem, gan arī neformālo saziņu ārpus mācību stundām, atzīmē dienests.