Rīga, 25. dec., LETA. Nekustamā īpašuma tirgum ārpus Rīgas ir gana labs potenciāls, un "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") sāktā hipotekārās kreditēšanas programma var atdzīvināt otrreizējo mājokļu tirgu, radot labvēlīgu augsni arī jauno projektu būvniecībai, aģentūru LETA informēja mājokļu attīstītājs "Bonava Latvija".

Kompānijā skaidro, ka galvenais iemesls, kāpēc mājokļu attīstītāji piesardzīgi raugās uz jaunu daudzdzīvokļu ēku celtniecību attālākos reģionos, ir iedzīvotāju pirktspēja un nelielais tirgus, kuru būtiski ietekmē kreditēšanas kārtība. Bankas drīkst izsniegt aizdevumu 90% apmērā no dzīvokļa vērtējuma summas, bet jauni dzīvokļi tiek vērtēti atbilstoši iedzīvotāju pirktspējai un esošajiem darījumiem reģionā, nevis reālajai tirgus cenai.

Ja Rīgā jaunu divistabu dzīvokli "Bonava Latvija" projektos var iegādāties par aptuveni 100 000 eiro, reģionos pirktspēja ir pat divreiz zemāka, kaut arī būvniecības izmaksas - līdzīgas kā galvaspilsētā, līdz ar to riski būvniekiem un bankām - daudz lielāki, uzsver attīstītājs.

"Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš norāda, ka līdz šim nekustamā īpašuma vērtējumi reģionos bijuši zemāki nekā Rīgā, tāpēc pircējam, lai iegādātos īpašumu, pašam pirkumā nepieciešams investēt vairāk, kas daudziem nav pa kabatai. Turklāt trūkst pārliecības, ka nepieciešamības gadījumā iegādāto īpašumu varēs pārdot par atbilstošu cenu. Kļaviņš norāda, ka "Altum" jaunās programmas mērķis ir mazināt šo kreditēšanas plaisu starp Rīgu un pārējiem reģioniem, palīdzot veidot stabilāku un aktīvāku nekustamo īpašumu tirgu ārpus galvaspilsētas.

Kļaviņš skaidro, ka jaunas dzīvokļu ēkas ārpus Rīgas tiek celtas salīdzinoši reti, - galvenokārt tur, kur valsts vai pašvaldība nodrošina subsīdijas šādu ēku celtniecībai. Šī iemesla dēļ veselīgs jauno mājokļu tirgus neveidojas, un rezultātā Rīgā dzīvokļi visai plašā klāstā ir pieejami gan īrei, gan tirdzniecībai, bet citās pilsētās jaunie projekti ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi.

"Liekam lielas cerības uz "Altum" reģionu programmu. Skaidrs, ka tā uzreiz neveicinās jaunu mājokļu būvniecību, bet tirgu gan var palīdzēt iekustināt, jo, kur ir pieprasījums, rodas arī piedāvājums. Tā būtu lieliska iespēja vietējiem uzņēmējiem un investoriem papildināt Latvijas dzīvojamo fondu, vienlaikus piesaistot profesionāļus savam reģionam," pauž Kļaviņš.

Viņaprāt, uzlabojoties iedzīvotāju pirktspējai, reģionos būtu ne vien interese par otrreizējo mājokļu tirgu, bet arī pieprasījums pēc mājokļiem jaunās daudzdzīvokļu ēkās. Turklāt Kļaviņa ieskatā arī daudzi rīdzinieki izskata iespēju pārcelties uz dzīvi ārpus galvaspilsētas.

Tāpat Kļaviņš uzskata, ka, stimulējot tirgu un veicinot pieprasījuma un piedāvājuma dinamikas pieaugumu, varētu cerēt arī uz lielāku būvnieku un investoru interesi par reģioniem, kas ir cieši saistīts ar iedzīvotāju skaitu.

Kļaviņš skaidro, ka īres un īpašuma iegādes cenas reģionos bieži vien daudz neatpaliek no galvaspilsētas, ko nevar teikt par atalgojumu. Attīstītājs uzskata, ka šī plaisa būtiski ir apgrūtinājusi mājokļu tirgu reģionos, jo tikai retais laukos var atļauties noīrēt, piemēram, trīsistabu dzīvokli, kas ir ģimenes ērtību minimums.

Vienlaikus Kļaviņš norāda, ka lētāks īres dzīvoklis neko neatrisinās, ja darbs būs pieejams tikai Rīgā. "Cilvēki nelabprāt meklē darbu tur, kur nav atbilstošas dzīves telpas, bet tur, kur nav cilvēku, darba vietas un mājokļu piedāvājums neveidojas. Reģionu ekonomiskā izaugsme ir komplekss izaicinājums, kam nepieciešams komplekss risinājums," secina Kļaviņš.

Viņš uzsver - tirgus izmēram nozīme ir un būs vienmēr, tāpēc gaidīt strauju jaunu mājokļu bumu reģionos šobrīd nav pamata. Tomēr tādas atbalsta programmas kā "Altum" reģionu programma ir kritiski svarīgas, lai vispār varētu runāt par iespējamu mājokļu tirgus reģionos atdzīvošanos nākotnē.

"Altum" privātpersonu kreditēšanas daļas vadītāja Ilze Rumba norāda, ka vietās, kur banku vērtējums biežāk ir piesardzīgs un finansējums netiek piešķirts augstāku risku dēļ, "Altum" aizdevumi ļauj notikt pirmajiem darījumiem, radot tirgus vēsturi un pamatu, lai nākotnē kreditēšanā iesaistītos arī komercbankas. Tāpat Rumba uzsver, ka tas ir būtisks ieguldījums reģionu attīstībā - cilvēkiem ir iespēja iegādāties mājokli tur, kur viņi vēlas dzīvot un strādāt, nevis piespiedu kārtā pārcelties uz Rīgu.

Programmas pirmos darbības mēnešus Rumba vērtē kā ļoti aktīvus - pirmā mēneša laikā "Altum" saņemti vairāk nekā 120 pieteikumu, un pirmie aizdevumi jau ir piešķirti. Visvairāk pieteikumu līdz šim saņemti no Vidzemes (38%), taču programma darbojas visā Latvijā (Zemgale - 31%, Kurzeme - 15%, Latgale - 13%).

Vidējais aizdevuma apjoms ir ap 39 000 eiro, bet pieteikumi svārstās no 9500 eiro līdz maksimālajiem 73 999 eiro. Puse pieteikumu (50%) ir dzīvokļu, 34% - privātmāju, bet 15% - viensētu iegādei. Tipiskais programmas lietotājs ir cilvēks ar stabilu ienākumu līmeni, kurš vēlas īpašumā sev mājokli dzīvošanai vai papildus mājokli ģimenei laukos. Vairākos gadījumos tiek iegādāts mājoklis, kas jau tiek īrēts.