Rīga, 17. dec., LETA. Pabeigta Valmieras Industriālā parka, kas ir nacionālas nozīmes infrastruktūra, izbūve - ekspluatācijā pieņemts dzelzceļa pievedceļš un iekšējās teritorijas dzelzceļš, kravu iekraušanas/ izkraušanas jeb loģistikas laukums, industriālais elektroenerģijas pieslēgums, aģentūru LETA informēja pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Edīte Stērste.

Izveidota arī pārējā infrastruktūra, kas paredzēta eksportējošiem ražošanas uzņēmumiem, kas darbojas viedās specializācijas (RIS3) nozarēs, radot produktus ar augstu pievienoto vērtību. Savukārt jaunizbūvētā dzelzceļa infrastruktūra stiprinās Valmieras novada lomu Eiropas transporta tīklā, nostiprinot tā pozīciju kā svarīgu savienojuma punktu starp reģioniem un Baltijas valstīm, skaidro Stērste.

Pašvaldība uzsver, ka Valmieras Industriālais parks, darbojoties kā pirmais Latvijas iekšzemes multimodālais loģistikas centrs, veicinās Vidzemes ekonomiskās izaugsmes un eksportspējas pieaugumu. Transporta un uzglabāšanas nozarē šis būs nozīmīgs attīstības un pārmaiņu posms, jo Vidzemes un Dienvidigaunijas uzņēmumi tādējādi varēs optimizēt piegāžu ķēdes, vienlaikus samazinot transporta izmaksas un emisijas, kravas transporta noslodzi uz autoceļiem. Jaunās un konkurētspējīgās dzelzceļa infrastruktūras un plašā betonētā loģistikas laukuma potenciāls nodēvēts arī par pirmo Latvijas "sauso ostu", proti, iekšzemes intermodāliem termināļiem, kas pa autoceļiem vai dzelzceļu ir tieši savienoti ar jūras ostām.

Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei") norāda, ka projektā attīstāmajā teritorijā paredzēts, ka darbību sāks vismaz trīs eksportspējīgi uzņēmumi, radot jaunas darba vietas un veicot nozīmīgus ieguldījumus uzņēmējdarbībā.

"Tās ir vēsturiski lielākās investīcijas Valmieras novada attīstībā, kas dos būtisku pienesumu gan reģiona ekonomikai, gan iedzīvotāju labklājībai. Vienlaikus paralēli uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībai pašvaldībā turpinām investēt pieejamas dzīvesvietas un konkurētspējīgas izglītības nodrošināšanā, lai savlaicīgi darba tirgum nodrošinātu kvalificētus speciālistus," par projekta ieguvumiem stāsta Baiks.

Izbūvēts iekšējās teritorijas dzelzceļš 2,275 kilometru (km) garumā un pievedceļš 0,94 km garumā ar pieņemšanas un nosūtīšanas ceļiem. Izvēlēts sliežu ceļa platums 152 centimetri, lai tas ērti savienotos ar pārējo esošo Latvijas dzelzceļa infrastruktūru. Sliežu ceļu lietderīgais garums ir līdz 46 vagoniem (viena pusvagona garums ir 13,92 m). Dzelzceļš ekspluatācijā pieņemts šā gada 25. novembrī un sākta sagatavošanās sertifikācijai, lai saņemtu Notified body (NoBo) sertifikātu, kas apliecinās dzelzceļa atbilstību Eiropas Savienības tehniskajām prasībām.

Dzelzceļš savienojas ar 4,6 hektārus (ha) plašo kravu iekraušanas/izkraušanas (loģistikas) laukumu, kas paredzēts ass slodzei, kas atbilst 60 tonnām uz kvadrātmetru. Laukums paredzēts gatavās produkcijas novietošanai un materiālu novietnēm, kurās nav paredzēts glabāt ķīmiskas vai citādi kaitīgas vielas. Kravu pārkraušanu plānots nodrošināt ar dzelzceļa kravu pārkraušanai paredzētu celtni. Laukuma betonētais segums ļauj nodrošināt efektīvu kravu iekraušanu, izkraušanu, komplektēšanu un dažādu loģistikas pakalpojumu sniegšanu, kā arī organizēt centralizētu kravu pārvadājumu plūsmu no reģiona uz ostām.

Izbūvēti apgaismoti stāvlaukumi - viens kravas un vieglo transportlīdzekļu ilglaicīgai novietošanai un otrs publiskais stāvlaukums. Transportlīdzekļu pārvietošanos parka teritorijā nodrošina betonēts iekšējais ceļš. Visa parka infrastruktūra ir apgaismota un iežogota. Ierīkota arī zaļā infrastruktūra.

Industriālā parka teritorijā ir iekļauts dabā balstīts risinājums - mākslīgais mitrājs lietus ūdens savākšanai un izmantošanai. Mākslīgais mitrājs izmanto dabīgā mitrāja spējas attīrīt un uzkrāt ūdeni, sadalīt organiskās vielas un uzņemt barības vielas, pārvēršot tās biomasā. Mitrājā nonāk lietus ūdens no kravu iekraušanas/izkraušanas (loģistikas) laukuma, un pirms tā novadīšanas mitrājā ūdens tiek attīrīts rūpnieciski ražotās lietus ūdens attīrīšanas iekārtās. Pusi no lietus ūdens uzņēmēju iznomātajās teritorijās varēs novadīt uz mākslīgo mitrāju.

Inženiertīklu koridors jeb maģistrālais ūdensvads un kanalizācijas tīkls, kas savieno Valmieras pilsētu ar parku, ierīkots Ozolkalna ceļā, kuram izbūvēts minerālmateriāla segums.

Kā skaidro Stērste, projekta īstenošanas laikā ietaupītie finanšu resursi tiks novirzīti parka tuvumā esošo ceļu sakārtošanai un apgaismotas gājēju un velosipēdistu infrastruktūras izbūvei. Tiks atjaunoti patlaban sliktā tehniskajā stāvoklī esošie autoceļi, kas savieno parku ar Valmieras pilsētu - autoceļam Valmiera-Cēsis-Drabeši paredzēta asfaltbetona dilumkārtas atjaunošana, savukārt autoceļam Dumbrāji-Zeiboti pārbūve paredzēta pilnā apjomā, veicot asfaltbetona seguma nestspējas konstrukciju pārbūvi atbilstoši prognozētajai kravas transporta intensitātei un teritorijas attīstībai. Būvdarbus plānots sākt tuvākajā laikā un pabeigt līdz nākamā gada vasarai.

Infrastruktūras izbūves darbi veikti ar Eiropas Atveseļošanas fonda finansējumu 20 miljonu eiro apmērā. Atbilstoši iepirkumu rezultātiem un līgumiem, būvdarbus Valmieras Industriālajā parkā veica piegādātāju apvienība "ACB8" (AS "A.C.B" un SIA "8 CBR"), SIA "Limbažu ceļi" un piegādātāju apvienība "VIP ACB&R" (AS "A.C.B" un SIA "ACBR"). Valmieras novada pašvaldība inženiertīklu izbūvi veica kopā ar projekta partneri SIA "Valmieras ūdens", kas nodrošinās parka teritorijā ūdenssaimniecības pakalpojumus. Pievedceļu atjaunošanas/ pārbūves darbus atbilstoši iepirkumu rezultātiem un līgumiem veiks SIA "Limbažu ceļi", personu apvienība "UGR" un SIA "Imberteh". Elektroenerģijas infrastruktūras izbūvi - AS "Sadales tīkls". Projekta kopējais budžets 23 548 700 eiro.

Valmieras novada attīstības plānošanas dokumentos pašvaldība ir definējusi stratēģisko mērķi - plašāku industrializāciju līdz 2038. gadam, sekmējot darbavietu ar augstu pievienoto vērtību un uz eksportu orientētu darba vietu radīšanu, kā arī mazinot reģionālās attīstības atšķirības starp Rīgas reģionu un pārējo Latvijas teritoriju.

Kā akcentē pašvaldība, sākot īstenot šo mērķi un koncentrējoties uz jaunā Valmieras Industriālā parka kopējo teritorijas izveidi, tā tehniskais plānojums paredz piesaistīt līdz pieciem stratēģiskiem investoriem 102,54 ha teritorijā, vienlaikus veidojot klasteru pieejas principu starp minētās teritorijas potenciālajiem reģiona un pašvaldības komersantiem.

Pašvaldība atgādina, ka publiskās izsoles rezultātā pagājušā gada augustā par Valmieras Industriālā parka 2. attīstības kārtas zemes vienības ar 26 ha platību apbūvi ir noslēgts līgums ar SIA "Fibenol Latvia", kas sekmīgas priekšizpētes darbu un ietekmes uz vides izpētes gadījumā 2027. gadā sāks biorafinēšanas ražotnes būvniecību. Savukārt, šā gada aprīlī teritorijas daļai ar 23,7 ha platību noslēgts apbūves tiesību līgums ar SIA "PATA Board".

Nākamā gada sākumā plānots izsludināt atkārtotas izsoles Valmieras Industriālā parka dzelzceļa un iekraušanas/izkraušanas (loģistikas) laukuma nomai un 12 ha apbūves teritorijai. Informācija par izsolēm pieejama tīmekļvietnē "investinvalmiera.eu".

Valmieras Industriālā parka atklāšanas pasākums norisināsies pēc visu projektā plānoto aktivitāšu īstenošanas, piebilst pašvaldībā.