Rīga, 15. apr., LETA. Piecos gados Rīgā "zaļais koridors" būvniecībā piemērots vairāk nekā 290 objektiem, aģentūru LETA informēja Rīgas domes ārējās komunikācijas nodaļa.

Vairāk nekā 220 objekti ir trešās grupas būves. Tās ir ēkas ar vairāk nekā sešiem virszemes stāviem vai vairāk nekā vienu pazemes stāvu, kā arī publiskas ēkas ar kopējo platību virs 1000 kvadrātmetriem un rūpnieciskās ēkas virs 2000 kvadrātmetriem.

Pašvaldībā skaidro, ka "zaļais koridors" samazinājis būvatļauju izsniegšanas termiņus, nodrošinot lielajiem attīstītājiem un uzņēmējiem paātrinātu ar būvniecību saistītās dokumentācijas izskatīšanu, individuālu pieeju, kā arī iespēju tieši sazināties ar projekta vadītāju.

Aktīvākie un lielākie uzņēmumi un attīstītāji, kas izmanto šo pieeju, ir "Riga Waterfront", "Hanzas 14", "Bonava Latvija", "Pillar", "Merks", "Lidl Latvija", "Hepsor", "YIT", "Vastint", "Linstow" un "Estera". Kopumā attīstītāju vidū šī pieeja novērtēta pozitīvi - 79% no klientiem esot pauduši, ka šis pakalpojums ir veicinājis projekta virzību.

"Būvniecības "zaļais koridors" Rīgā piecu gadu laikā ir pierādījis, ka pašvaldība var būt ne tikai uzraugoša institūcija, bet arī reāls partneris investoriem un attīstītājiem. Turpinām vērtēt risinājumus, lai lielu un pilsētai nozīmīgu projektu virzība kļūst ātrāka, saprotamāka un prognozējamāka, vienlaikus ievērojot visas normatīvo aktu prasības," klāsta Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs (AS).

Būvniecības "zaļais koridors" ir Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta 2020. gadā izstrādāta kārtība, kādā tiek izskatīta būvniecības dokumentācija noteiktu kategoriju būvniecības iecerēm. Tas nodrošina ātrāku būvniecības administratīvo lietu izskatīšanu un caurspīdīgāku lēmumu pieņemšanas procesu.

Būvniecības informācijas sistēmā šīm lietām tiek piešķirta īpaša pazīme, lai visas būvniecības procesā iesaistītās puses būtu informētas. "Zaļais koridors" neparedz atkāpes no normatīvo aktu prasībām. Ja būvniecības iecerēs tiek konstatētas neatbilstības normatīvajiem aktiem, tās ir jānovērš tāpat kā jebkurā citā būvniecības procesā.

Pērn "zaļā koridora" principu sāka piemērot arī Ārtelpas un mobilitātes departaments un Mājokļu un vides departaments, nodrošinot īsākus termiņus tehnisko un īpašo noteikumu izsniegšanai un izvērtēšanai, kā arī atzinumu pieprasījumu izskatīšanai par būvju un inženiertīklu gatavību nodošanai ekspluatācijā.

Vienlaikus no 2025. gada maija Latvijā darbojas valsts "zaļā koridora" princips, ko īsteno Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, ar mērķi veicināt eksportu, piesaistīt investīcijas un stiprināt drošības industrijas izaugsmi.