Rīga, 7. maijs, LETA. Rīgas domes frakcija "Jaunā vienotība" (JV) aicina Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu (P) un frakciju "Progresīvie" virzīt koleģiālai lemšanai jautājumu par zemo emisiju zonu galvaspilsētā, aģentūra LETA uzzināja JV frakcijā.

Kā skaidro JV, gaisa kvalitātes problēmas Rīgā nekur nav pazudušas, tās ir jārisina - Rīgai ir pienākums to darīt savu iedzīvotāju veselības un dzīves kvalitātes dēļ. Papildus tam ir arī Ministru kabineta uzdevums līdz noteiktam laikam ieviest konkrētus pasākumus gaisa kvalitātes uzlabošanai Rīgā.

Līdz zemo emisiju zonas rīcības plāna faktiskai ieviešanai 2028. gadā ir atlicis pusotrs gads, uzsver frakcijā. Laika nav daudz, taču Rīgas domei ir visas iespējas pieņemt atbildīgus lēmumus, kas balstīti ekspertu viedokļos un pamatoti pētījumos, tai skaitā analizējot starptautisko pieredzi, uzskata JV.

Lēmumi par zemo emisiju zonas ieviešanu Rīgā var tikt pieņemti tikai un vienīgi domē un šobrīd tādu lēmumu nav nedz par ieviešanu, nedz atlikšanu, skaidro JV frakcija, turklāt nav notikušas diskusijas par šo tēmu.

Tādēļ JV aicina "Progresīvos" un Kleinbergu, kuri uzņēmušies atbildību par Rīgas domes vadību, virzīt koleģiālai lemšanai pēc būtības jautājumu par Rīgas rīcību zemo emisiju zonas plāna ieviešanai.

Kā ziņots, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs (AS) apturējis zemo emisiju zonas projekta virzību, norādot, ka šīs zonas izveides pamatā esot iebraukšanas maksas ieviešana pilsētas centrālajā daļā.

Kā aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļā, komitejas vadītājs sola zemo emisiju zonas ieviešanas projektu papildus izvērtēt, jo uzskata, ka piedāvātie scenāriji paredzēti galvenokārt pilsētas budžeta palielināšanai, nevis automašīnu skaita samazināšanai pilsētā un gaisa kvalitātes uzlabošanai.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta un SIA "Ernst & Young Baltic" zemo emisiju zonas izstrādātie alternatīvie scenāriji Rīgas gadījumā faktiski nozīmētu iebraukšanas maksas ieviešanu, nevis mērķtiecīgus risinājumus gaisa kvalitātes uzlabošanai, apgalvo Bergholcs.

"Skaidri redzams, ka nav veikti pietiekami precīzi aprēķini. Uzskatu, ka šis ir kārtējais pašvaldības projekts, kura īstenošanā, iespējams, ir izšķērdēti līdzekļi," pauda deputāts.

Bergholcs norāda, ka vēlas izvērtēt alternatīvus risinājumus tranzīta plūsmas mazināšanai, ko varētu dot tādi projekti kā apvedceļa izbūve un Ziemeļu šķērsojums, nevis ieviest jaunus maksājumus un papildu slogu autovadītājiem un rīdziniekiem.

Pret šādu lēmumu iebildusi biedrība "Pilsēta cilvēkiem", kas aicina Rīgas domi nekavējoties atsākt zemo emisiju zonas projekta virzību.

Biedrība prasa turpināt projektu, balstoties uz jau veiktās izpētes rezultātiem, un nodrošināt skaidru publisku pārskatu par to, kādā veidā pilsēta plāno izpildīt Eiropas Savienības (ES) gaisa kvalitātes prasības līdz 2030. gadam.