Rīga, 19. marts, LETA. Ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušās atšķirīgās interpretācijas par Valsts kontroles revīzijas ziņojumu par pamatizglītības kvalitāti, iestāde vērš uzmanību, ka tā nav sniegusi ieteikumu izstrādāt jaunu pamatizglītības standartu.

Valsts kontroles pārstāve Gunta Krevica aģentūrai LETA pavēstīja, ka izglītības kvalitāti veido četri elementi - izglītības process, pārvaldība, saturs un vide. Valsts kontrole revīzijā vērtēja divus elementus - pamatizglītības mācību procesu un pārvaldību, bet nevērtēja mācību saturu un vidi. Tāpat arī nav sniegts ieteikums izstrādāt jaunu pamatizglītības standartu.

Krevica atgādina, ka Valsts kontroles revīzijā secināts, ka valstī un pašvaldībās nav radīti priekšnoteikumi, kas garantētu vienlīdz kvalitatīvu pamatizglītību dzīvesvietai tuvākajā skolā, līdz ar to Latvijā bērni pamatizglītību apgūst ar būtiski atšķirīgām iespējām un rezultātiem.

Pēc revidentu domām, ir vienots pamatizglītības standarts un skolas ir akreditētas, tomēr atšķirības skolu praksē - mācību stundu skaitā, skolēnu snieguma vērtēšanā un atbalsta nodrošināšanā - var būtiski ietekmēt skolēnu izaugsmi un iespējas konkurēt nākamajā izglītības pakāpē. Savukārt akreditācijas process, izglītības attīstības plānošana un kvalitātes monitoringa rīki šobrīd neveido pamatu kvalitatīvas pamatizglītības nodrošināšanai.

Pēc revīzijas Valsts kontrole Izglītības un zinātnes ministrijai sniedza desmit ieteikumus. To ieviešana līdz 2031. gadam nodrošinās būtiskas pārmaiņas pamatizglītībā, uzsver Valsts kontrolē, norādot, ka tādējādi mācību priekšmetu un mācību stundu izmaiņas būs pamatotas un uzraudzītas, atbalsta personāla slodzi un atalgojumu balstīs uz faktiskajām skolēnu atbalsta vajadzībām, valsts pārbaudes darbus 3. un 6. klasē īstenos regulāri.

Tāpat tiks nodrošināts mērķtiecīgs atbalsts ikviena skolēna izaugsmei, pilnveidota skolu akreditācija, mazināta birokrātija izglītības attīstības plānošanā un praksē ieviesti funkcionējoši digitālie rīki, pārliecināta Valsts kontrole.