Rīga, 18. maijs, LETA. Izglītības iestāžu gatavība krīzes situācijām Latvijā ļoti atšķiras, un daudzviet joprojām trūkst skaidru vadlīniju un praktiskas sagatavotības, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.

Pēdējo nedēļu drošības apdraudējumi Latgales reģionā aktualizējuši jautājumu par izglītības nozares gatavību krīzes situācijām. LIZDA vērtējumā vairākās jomās trūkst pietiekama sagatavotība, tostarp informācijas apritē, komunikācijā un telpu pielāgošanā drošības vajadzībām.

Vanaga atzina, ka iepriekš šiem jautājumiem nav pievērsta uzmanība "tādā pakāpē", taču pēc biedru aptaujāšanas identificētas vairākas problēmzonas. Par konstatētajiem jautājumiem LIZDA informējusi Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), tostarp par centralizēto eksāmenu norisi un telpu pieejamību.

Uzmanība pievērsta arī pirmsskolas izglītības iestāžu darbībai ārkārtas situācijās. Dažādās pašvaldībās pieeja atšķiras. Ne visur ir skaidrs, kuri pirmsskolu darbinieki krīzes situācijās turpina darbu un kā tiek organizēta bērnu drošība. LIZDA ieskatā trūkst vienotu valsts līmeņa vadlīniju un pamatprincipu, kas noteiktu rīcību krīzes situācijās. Vanaga uzsvēra, ka pirmsskolu personālam vienlaikus jāspēj rūpēties gan par bērnu drošību, gan savu drošību.

Vienlaikus bažas saglabājas arī vispārējās izglītības iestādēs, lai gan tuvojas vasaras brīvlaiks. Vairākās skolās vasarā notiek nometnes vai telpas nodotas citu aktivitāšu īstenošanai, un arī šajos gadījumos jābūt skaidriem drošības un rīcības plāniem. Vanaga norādīja, ka pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos nav iespējams prognozēt situācijas tālāku attīstību, tāpēc izglītības nozarei līdz rudenim jābūt daudz gatavākai nekā līdz šim.

LIZDA uzskata, ka nepieciešams centralizēts valsts līmeņa skaidrojums un vienota komunikācija, kas būtu saprotama gan izglītības iestādēm, gan vecākiem un skolēniem. Šāda pieeja palīdzētu mazināt neskaidrības un nodrošinātu vienotu pamatu rīcībai dažādās pašvaldībās un izglītības iestādēs.

Izglītības iestāžu rīcība drošības apdraudējuma un civilās aizsardzības situācijās pārrunāta IZM rīkotajā seminārā izglītības pārvalžu vadītājiem piektdien. Tajā apspriesta arī pieredze pēc nesenajiem drošības incidentiem Latgales pusē, kuru dēļ vairākās pašvaldībās bija izmaiņas mācību procesa organizācijā.

Vienlaikus ministrijā aģentūrai LETA nesniedza tiešu atbildi uz jautājumiem par pirmsskolu faktisko gatavību drošības apdraudējuma situācijām, ko aktualizēja LIZDA.

IZM norādīja, ka Valsts izglītības attīstības aģentūra gatavo mācības dažādām izglītības iestāžu mērķgrupām un nākamnedēļ paredzēts attālināts seminārs izglītības iestāžu vadītājiem par civilās aizsardzības jautājumiem, tostarp psiholoģiskās noturības jautājumiem.

IZM uzsvēra, ka civilās aizsardzības jautājumi nav tās tiešā kompetence un izglītības iestādēm apdraudējuma gadījumos jārīkojas saskaņā ar pašvaldību civilās aizsardzības plāniem un katras iestādes rīcības algoritmu.

Vienlaikus ministrija nesniedza konkrētu atbildi par iespējamu papildu atbalstu vai piemaksām darbiniekiem paaugstināta riska apstākļos. Tāpat netika atklāts, vai IZM rīcībā ir dati par pirmsskolu gatavību drošības apdraudējuma situācijām un cik iestāžu atbilst drošas patvertnes prasībām.