Rīga, 17. marts, LETA. Labklājības ministrija (LM) bezpajumtniecības definīciju normatīvajos aktos nostiprinās un priekšlikumus bezpajumtniecības mazināšanai izstrādās provizoriski līdz 2027. gada nogalei, liecina LM atbilde tiesībsargam, ar kuru šodien iepazinās valdība.

Janvārī tiesībsardze Karina Palkova aicināja valdību līdz 2027. gada 4. janvārim nostiprināt bezpajumtniecības definīciju normatīvā līmenī, lai varētu izstrādāt vienotu nacionālo stratēģiju bezpajumtniecības mazināšanai Latvijā.

Kā norādīts atbildes vēstulē, LM piekrīt tiesībsardzes apgalvojumam, ka līdzšinējās aktivitātes un iniciatīvas vērtējamas pozitīvi, bet nav pietiekamas, lai nodrošinātu sistēmisku ilgtermiņā efektīvu bezpajumtniecības mazināšanu. Ministrijā uzsvēra, ka valsts mērogā koordinēta, atbilstoši finansēta un uz cilvēka cieņu un sociālo iekļaušanu balstīta pieeja ir priekšnoteikums ilgtspējīgu risinājumu ieviešanai, kas veicinātu piekļuvi drošam mājoklim un sociālajam atbalstam un ļautu bezpajumtniecībai pakļautām personām atgriezties darba tirgū un pilnvērtīgā sabiedriskajā dzīvē.

Ministrija norādīja, ka tiesībsardzes ziņojumā iekļautie secinājumi un priekšlikumi var kalpot kā pamats turpmākajai plānošanai un īstenošanai, lai mazinātu bezpajumtniecības riskus un veicinātu personu sociālo iekļaušanu.

Vienlaikus ministrija izcēla, ka LM 2024. gada 21. maijā rīkoja ekspertu domnīcu, lai valsts līmenī noteiktu bezpajumtniecības definīciju un tiektos uz vienotu starpdisciplināru un koordinētu pieeju bezpajumtniecības jautājuma risināšanā Latvijā.

Domnīcā noformulēja bezpajumtniecības definīciju, kas koncentrējas uz tiesisko pamatu mājoklim un resursiem, kas ļauj uzturēties dzīvojamās telpās, kas ir piemērotas dzīvošanai. Ministrijā norādīja, ka šī definīcija lielā mērā sasaucas ar tiesībsardzes ziņojumā minēto Eiropas bezpajumtniecības un mājokļa atstumtības tipoloģiju (ETHOS), kas cenšas aptvert dažādas bezpajumtniecības situācijas, izceļot mājokļa trūkuma cēloņus un sekas.

Vēstulē norādīts, ka ekspertu izstrādātās bezpajumtniecības definīcijas validēšanai un bezpajumtniecības jautājuma risināšanai 2025. gada 7. novembrī noslēgts līgums ar SIA "Safege Baltija" par bezpajumtniecības tiesiskā un saturiskā regulējuma izpēti un priekšlikumu izstrādi specifiskiem atbalsta pasākumiem bezpajumtniecības jomā.

Pētniekiem jāizpēta, kādi ir bezpajumtniecības un ar to saistīto problēmu raksturojošie rādītāji, apmēri, cēloņi, ietekme, galvenie izaicinājumi un tiesiskais regulējums Latvijā, kā mērīt bezpajumtniecību, kādai jābūt intervences politikai un kāda ir vismaz trīs līdz piecu citu Eiropas Savienības valstu prakse un pieredze bezpajumtniecības mērīšanā un bezpajumtniecības mazināšanā.

Vienlaikus pētniekiem jāsniedz priekšlikumi par to, kuru valstu elementus bezpajumtniecības mazināšanā būtu lietderīgi pārņemt Latvijā, īpaši mājokļu pieejamības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu nodrošināšanas jomās, un jāsniedz rekomendācijas par nepieciešamajiem uzlabojumiem esošajos atbalsta pasākumos bezpajumtniekiem, kā arī jāidentificē jauni, potenciāli noderīgi atbalsta veidi. Visiem priekšlikumiem ir jānosaka atbildības sadalījums un iesaistes jomas starp valsts, pašvaldību un citām iesaistītajām iestādēm.

Plānotais izvērtējuma gala termiņš ir 2026. gada decembris, tādēļ 2027. gada sākumā plānota diskusija kopā ar tiesībsardzi, Ekonomikas ministriju, LM, Veselības ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Tieslietu ministriju, Iekšlietu ministriju, pašvaldībām, Centrālo statistikas pārvaldi un nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv bezpajumtniecībā nokļuvušās personas, lai spriestu par turpmāko rīcību un sadarbību izstrādāto rekomendāciju ieviešanā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, indikatīvais termiņš bezpajumtniecības definīcijas nostiprināšanai normatīvajā regulējumā ir 2027. gada nogale, prognozē LM.

Vienlaikus LM ir nosūtījusi tiesībsardzes ziņojumu izvērtējuma veicējiem, jo izvērtējumā iekļautie galvenie jautājumi sasaucas ar ziņojumā norādīto problemātiku droša mājokļa pieejamības, pajumtes un atbalsta pakalpojumu savstarpējās saistības, savlaicīgas atkarību problēmu risināšanas un sabiedrības izglītošanas jomās, skaidro ministrijā.

Tiesībsardzes ziņojumā iekļautie galvenie secinājumi uzsvēra sociālo mājokļu fonda attīstību un īres tirgus pieejamību cilvēkiem ar zemiem ienākumiem un sociālā atbalsta - mentora pakalpojuma - nepieciešamību. Tāpat tika uzsvērta preventīvo pasākumu nepieciešamība iedzīvotājiem, kuri ir pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, kā arī nepieciešamība sniegt steidzamu atbalstu cilvēkiem, kuri izvēlējušies atveseļoties no atkarībām. Ziņojumā arī sniegtas rekomendācijas informēt sabiedrību par bezpajumtniecību un tās iemesliem un mazināt stigmu pret bezpajumtniekiem, kas apgrūtina viņu reintegrāciju sabiedrībā un darba tirgū, veikt izglītojošas kampaņas, kā arī veicināt brīvprātīgo darbu.

Ministrijas atbilde tiesībsardzei saskaņota ar Ekonomikas ministriju, Iekšlietu ministriju, Tieslietu ministriju, Veselības ministriju un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju.