Ogres upes "digitālais dvīnis" kalpos ilgtermiņa plūdu riska vadībai
Rīga, 24. febr., LETA. Ogres novada pašvaldībā ieviesta ilgtermiņa plūdu riska vadības sistēma - Ogres upes "digitālais dvīnis", aģentūru LETA informēja pašvaldībā.
Pašvaldība skaidro, ka tā jau vairākus gadus stiprina plūdu riska pārvaldības sistēmu, apvienojot modernās tehnoloģijas, zinātnisko modelēšanu un operatīvo dienestu gatavību.
Ziemas un pavasara periodā galvenais plūdu cēlonis ir ledus sastrēgumi, tādēļ pašvaldība sistemātiski attīstot monitoringa un prognozēšanas mehānismus.
Ogres novadā tiek izmantota uzlabota un kombinēta plūdu monitoringa sistēma, kas apvieno valsts un pašvaldības resursus, tostarp automātiskās hidroloģiskās stacijas, kuras pastāvīgi fiksē ūdens līmeni un citus būtiskus hidroloģiskos parametrus.
Tāpat sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti ir izveidots prognozēšanas rīks - Ogres upes "digitālais dvīnis" jeb hidroloģiskais modelis. Tas izmanto automātisko staciju datus, apvieno tos ar meteoroloģiskajām prognozēm un ar matemātisko modeļu palīdzību prognozē upes līmeņa izmaiņas un iespējamos plūdu draudus tuvāko 24 stundu laikā. Prognozes tiek vizualizētas 3D formātā īpašā platformā, kas pieejama Ogres novada pašvaldībai, tādējādi ļaujot operatīvi pieņemt lēmumus. Pie vairākām monitoringa vietām ir ierīkota arī videonovērošana, kas palīdz savlaicīgi konstatēt ledus sastrēgumu veidošanos.
Pašvaldība regulāri seko līdzi monitoringa datiem par Ogres upes ūdens līmeni un papildus tehnoloģiskajiem risinājumiem regulāri veic fiziskus preventīvos darbus upes kritiskajos posmos. Izvērtējot iespējamos pavasara palu riskus, sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) Ogres upes augštecē izzāģēts ledus vairākos upes posmos. Arī Pašvaldības policija pastāvīgi uzraugot situāciju, veicot papildus apsekojumus kritiskajās plūdu riska pakļautajās vietās.
Darbu gaitā konstatēts, ka atsevišķās vietās ledus biezums pārsniedz 30 cm, kas seklākajos posmos var radīt paaugstinātu plūdu risku ledus kušanas gadījumā.
Lai savlaicīgi sagatavotos iespējamiem plūdu riskiem, pašvaldība vērsusies Klimata un enerģētikas ministrijā, kā arī citās atbildīgajās valsts institūcijās ar pieprasījumu nodrošināt specializētu atbalstu. Pašlaik pašvaldība sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru (LVĢMC) un citām valsts institūcijām strādājot pie labākā risinājuma izstrādes, kas palīdzētu samazināt plūdu risku un kāpinātu pašvaldības spēju veikt precīzu prognozi par ledus kušanas ātrumu un ūdens līmeņa dinamiku Ogres upē no augšteces līdz ietekai Daugavā, kā arī apzināt nepieciešamos materiāli tehniskos līdzekļus un noteikt prioritāros preventīvos pasākumus.
Gadījumā, ja situācija prasīs papildu rīcību, potenciāli applūstošo teritoriju iedzīvotāji tikšot savlaicīgi informēti, izmantojot pašvaldības oficiālos informācijas kanālus un operatīvos saziņas mehānismus. Nepieciešamības gadījumā iedzīvotāji var sazināties ar pašvaldību pa tālruni 65 044 526 vai krīzes situācijā ar Pašvaldības policiju pa tālruni 65 047 100, informē pašvaldībā.
- Publicēta: 24.02.2026 15:22
- Daiga Kļanska, LETA
- © Bez aģentūras LETA rakstiskas piekrišanas aizliegts šīs ziņas tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicēt, citādi izmantot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs, kā arī aizliegts reproducēt likumīgi pieejamus darbus tekstizraces un datizraces veikšanai Autortiesību likuma izpratnē.

Komentārs redaktoram
Ogres upes "digitālais dvīnis" kalpos ilgtermiņa plūdu riska vadībai