Rīga, 6. marts, LETA. Jāstiprina ģimenes ārstu pieejamība īpaši mazāk apdzīvotās vietās, un ne tikai bērniem, bet arī vecākiem jānodrošina profilaktiskas pārbaudes un skrīningi, šodien diskusijā par demogrāfijas jautājumiem Rīgas pilī pauda Veselības ministrijas (VM) parlamentārā sekretāre Līga Āboliņa.

Kā aģentūru LETA informēja ministrijā, diskusijā, kas pēc Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča aicinājuma notika Rīgas pilī, pārrunāts līdzšinējais progress un prioritārie uzdevumi demogrāfisko tendenču uzlabošanai.

Viņa kā būtiskus pasākumus demogrāfiskās situācijas uzlabošanā izcēla medicīniskās apaugļošanas programmas paplašināšanu, skrīninga un izmeklējumu programmu attīstību, kā arī jaunas pieejas ģimeņu atbalstam, tostarp pilotprojektu, kurā nodrošinās vecmāšu mājas vizītes jaunajām ģimenēm.

Pēc VM sniegtās informācijas, 2025. gadā medicīniskās apaugļošanas rezultātā Latvijā notika 451 dzemdība, un turpmāk plānots nodrošināt vēl plašāku atbalstu šādam pakalpojumam. Vienlaikus kā viena no prioritātēm noteikta diagnostikas paplašināšana grūtniecības laikā, tostarp valsts apmaksāta neinvazīvā prenatālā testa ieviešana, kas ļauj agrīni identificēt iedzimtus un iegūtus veselības riskus.

Āboliņa diskusijā uzsvēra arī profilakses nozīmi, norādot, ka ģimenes ārstu pieejamība jāstiprina īpaši mazāk apdzīvotās teritorijās, kā arī jāveicina profilaktiskās pārbaudes gan bērniem, gan pieaugušajiem.

Paredzēts, ka ģimenes ārsti sadarbībā ar kardiologiem tuvākajā laikā sāks izmantot jauno kardiovaskulāro risku izvērtēšanas pieeju SCORE2, kas palīdzēs savlaicīgāk noteikt riska grupas un novērst tādas slimības kā insults vai infarkts.

Vienlaikus tiek paplašināti bērnu dzirdes un redzes skrīningi, kas ļaus veselības riskus identificēt pēc iespējas agrīnākā stadijā.

Līdztekus palielināts ambulatoro konsultāciju un diagnostisko izmeklējumu skaits. VM norāda, ka 2026. gadā ambulatoro konsultāciju skaits palielināts par trešdaļu, lai mazinātu rindas pie speciālistiem un uzlabotu veselības aprūpes pieejamību ģimenēm ar bērniem.

Šogad paredzēts sākt pilotprojektu "Vecmātes mājas vizīte", kas jaunajām ģimenēm nodrošinās trīs vecmātes vizītes - vienu grūtniecības laikā un divas pēc dzemdībām. Vizīšu laikā vecmāte izvērtēs mātes un bērna veselību, palīdzēs ar zīdīšanu un ikdienas aprūpi, kā arī pievērsīs uzmanību jaunās mātes emocionālajai labsajūtai.

VM skaidro, ka pilotprojekts nepieciešams, lai vairāk parūpētos par mātes psihisko veselību un labsajūtu pēc dzemdībām. Tas ļaus savlaicīgāk pamanīt un risināt problēmu, iesaistot speciālistus.

Diskusijā tika uzsvērta arī nepieciešamība vairāk izglītot sabiedrību, īpaši jauniešus, par ģimeni un bērniem kā nozīmīgu vērtību. Lai gan pieejami speciālistu sagatavoti informatīvi materiāli par grūtniecību, jaundzimušo aprūpi un zīdīšanu, nepieciešama aktīvāka šo materiālu izmantošana jauniešu izglītošanā.

Āboliņa pēc diskusijas uzsver, ka valsts politika demogrāfijas jomā ir jāskata ar ģimenes acīm, tāpēc veselības aprūpes prioritāte arī turpmāk būs valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība bērniem, kā arī cilvēkresursu attīstība, rindu mazināšana pie speciālistiem un zāļu pieejamība.

Diskusijā Rīgas pilī piedalījās Saeimas frakciju un atbildīgo komisiju pārstāvji, ministri, valdības sociālo partneru pārstāvji, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji, demogrāfijas pētnieki un eksperti.

Kā vēstīts, diskusijas mērķis bijis apzināt neatliekamos darbus nākamā gada budžeta plānošanai un idejas, ko politiskās partijas varētu iekļaut vēlēšanu programmās. Rinkēvičs atzīmēja, ka eksperti aicina demogrāfijas jautājumus skatīt arī migrācijas politikas kontekstā, norādot, ka tā ir "ārkārtīgi sensitīva tēma".

Rinkēvičs uzsvēris, ka veselības jomā mātes un bērna veselības atbalsta programmā un medikamentu atbalstam budžetā iekļauti 20,9 miljoni eiro, kas ir vairāk nekā VM sākotnēji iecerētie 13,8 miljoni eiro, taču arī šī summa neatrisina daudzas problēmas. Viņš piebilda, ka mājokļu atbalsts joprojām netiek finansēts pietiekamā apjomā.

Valsts prezidenta ieskatā pirmie rezultāti no konsekventas ģimeņu atbalsta politikas, investīcijām veselībā un mājokļu politikā varētu būt saskatāmi tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā. Viņš prognozēja, ka, ja demogrāfijas tendences nemainīsies, līdz 2040. gadam valsts iedzīvotāju skaits samazināsies vēl par aptuveni 270 000 cilvēku - līdz 1,5-1,6 miljoniem. Tāpat Rinkēvičs pieminēja, ka Latvijā 2025. gadā piedzimuši mazāk bērnu nekā 2024. gadā.