Rīga, 26. febr., LETA. Bauskas novada pašvaldība iesaka Ministru kabineta noteikumu projektā noteikt vismaz viena mācību gada pārejas periodu finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.

Domē apkopotie dati liecina, ka novadā skolas saglabātas desmit no 18 pagastiem. Ņemot vērā, ka attālumi starp skolām lauku teritorijās ir ievērojami, jebkuras izmaiņas skolu pakāpēs vai to pastāvēšanā tieši ietekmētu izglītības pieejamību un skolēnu ikdienu.

Sešas Bauskas novada skolas - divas vidusskolas un četras pamatskolas - varētu neatbilst Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) noteiktajiem skolēnu skaita kritērijiem un līdz ar to riskē nesaņemt pilnu valsts finansējumu pedagogu algām jau no 2026./2027. mācību gada.

Tomēr pašvaldība reorganizācijas procesu nav sākusi, jo nav pieņemts valsts regulējums, uz kura šādus lēmumus balstīt, uzsver pašvaldībā.

Pašvaldība ir veikusi skolēnu skaita prognozes nākamajiem pieciem gadiem un secinājusi, ka kopējais izglītojamo skaits saglabājas stabils. Lauku pamatskolām ar prognozēto neatbilstību tas ir ap 100 bērniem obligātajā izglītības vecumā. Taču, ja tiktu piemēroti apspriešanā esošie kritēriji, pašvaldībai būtu jāizšķiras starp diviem sarežģītiem risinājumiem - novirzīt attīstībai paredzēto finansējumu pedagogu algu līdzfinansēšanai vai lemt par skolu reorganizāciju.

Pašvaldībā uzskata, ka viena no būtiskākajām problēmām ir noteikumos iekļautais pašvaldību administratīvo teritoriju iedalījums septiņās grupās pēc urbanizācijas pakāpes. Šis iedalījums nosaka skolēnu skaita sliekšņus, kas skolām jāizpilda, lai saņemtu valsts finansējumu.

Bauskas novada pašvaldība uzskata, ka kritēriji nav skaidri saprotami un aprēķinos pārbaudāmi. Piemēram, Codes pagasts ar aptuveni 1400 iedzīvotājiem ir vienā grupā ar Tukumu, kur dzīvo vairāk nekā 16 000 cilvēku. Pašvaldība apgalvo, ka šādu neatbilstību tā nevar izskaidrot ne iedzīvotājiem, ne pedagogiem.

Viens no IZM reformas solījumiem esot nodrošināt, ka skolēni ceļā uz skolu nepavada vairāk par 40 vai 60 minūtēm atkarībā no vecumposma. Taču šis kritērijs neesot iekļauts noteikumu projektā kā obligāts priekšnosacījums valsts finansējuma saņemšanai. Vietvara norāda, ka Bauskas novads ir teritoriāli liels, un skolu slēgšana neizbēgami pagarinātu maršrutus, kas ietekmētu gan bērnu labklājību, gan mācību procesu, gan pašvaldības transporta izmaksas.

Tāpat noteikumu projektā neesot paredzēts izvērtēt uzņemošo skolu kapacitāti - vai tajās ir pietiekami daudz telpu, vai iespējams nodrošināt vietas skolēniem ar speciālajām vajadzībām. Lauku skolās vienā klasē mācās līdz pat četriem šādiem bērniem, kuriem uzņemošajās skolās būtu jānodrošina izglītības turpināšana atbilstošajā speciālajā izglītības programmā, skaidro pašvaldībā.

Lai padarītu reformu taisnīgāku un ilgtspējīgāku, pašvaldība ir iesniegusi priekšlikumus Ministru kabineta noteikumu projektam. Pašvaldība iesaka noteikt vismaz viena mācību gada pārejas periodu finansēšanas modeļa ieviešanai, lai pašvaldības varētu pieņemt lēmumus atbilstoši Izglītības likumam, nevis steigā. Tāpat esot nepieciešams papildināt noteikumus ar nosacījumiem, kas ļauj saņemt 100% valsts finansējumu arī pie mazāka skolēnu skaita, ja tas saistīts ar būtisku skolēnu pārvadājumu laika pieaugumu vai uzņemošo skolu telpu trūkumu.

Pašvaldība mudina arī pārskatīt administratīvo vienību iedalījuma grupas, lai novērstu nesamērīgumu. Tāpat Bauskas novada pašvaldība aicina atcelt plānoto koeficientu 0,7 atbalsta personālam, pieprasot pilnu valsts finansējumu.

Jau ziņots, ka tuvākajā laikā Bauskas novada dome lems par sešu skolu - četru pamatskolu un divu vidusskolu - turpmāko darbu.

Bauskas novadā ir 30 pašvaldības izglītības iestādes, tostarp deviņas pamatskolas un piecas vidējās izglītības iestādes.