Rīga, 11. febr., LETA. Valdības dotais uzdevums Kultūras ministrijai (KM) un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) kopīgi izstrādāt likumprojektu valsts līdzdalības nodrošināšanai Rēzeknes koncertzālē "Gors" pēc būtības nozīmē pašvaldības īpašuma piespiedu atņemšanu, intervijā Latvijas Radio vērtēja no amata atstādinātais Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"/LPV).

Viņš uzskata, ka tādā veidā valsts gatavojas pašvaldību sodīt, atņemot tai koncertzāles projektā ieguldītos līdzekļus un pūliņus. Bartaševičs atzīmēja, ka "Gora" izveidē tika ieguldīti aptuveni 20 miljoni eiro. Koncertzāles kapitāla daļu atņemšana pašvaldībai nekādi nevar patikt, jo tas ir milzīgs apvainojums Rēzeknes un visas Latgales iedzīvotājiem, pauda no amata atstādinātais pilsētas mērs.

Vaicāts, kā tad valstij būtu pareizi risināt samilzušo problēmu ar "Goru", Bartaševičs atsaucās uz Rēzeknes domes komitejā pirmdien atbalstīto alternatīvo variantu, kas paredz deleģēšanas līgumu slēgšanu ar valsti un citām Latgales pašvaldībām par iesaisti kultūrpolitikas mērķu sasniegšanā, kā arī profesionālās mākslas pieejamības, kultūrvides stiprināšanas un reģionālās identitātes attīstības veicināšanā.

Kā ziņots, valdība otrdien uzdeva KM un VARAM kopīgi izstrādāt likumprojektu valsts līdzdalības nodrošināšanai Rēzeknes koncertzālē "Gors", aģentūrai LETA pavēstīja kultūras ministre Agnese Lāce (P).

Šī likumprojekta izstrādes gaitā tikšot precizēts, cik lielā apjomā koncertzāle varētu piederēt valstij. Šāds likumprojekts esot jāizstrādā februāra laikā, piebilda Lāce.

KM informatīvajā ziņojumā izskatījusi vairākus risinājumus nekustamā īpašuma Pils ielā 4, Rēzeknē, pārvaldībai un profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanai Latgales vēstniecības "Gors" darbības stabilizēšanai un valsts līdzdalībai.

KM pašvaldībai piedāvāja "Gora" pārvaldības modeli, kas paredz valsts iesaisti Latgales vēstniecības "Gors" pārvaldībā sadarbībā ar Rēzeknes pašvaldību, atgādina KM. Šī scenārija īstenošana sastāvētu no divām darbībām: izvērtēt iespēju nodot valstij īpašumā Latgales reģionālās koncertzāles "Gors" ēku un tās aprīkojumu, kā arī nodrošināt valsts līdzdalību SIA "Austrumlatvijas koncertzāle" pārvaldē, paužot gatavību iemaksāt 75% no pamatkapitāla, lai valsts iegūtu izšķirošo ietekmi kapitālsabiedrībā.

Lai gan kopš janvāra KM aktīvi iesaistījusies sarunās ar Rēzeknes pašvaldību, pašvaldība vairākkārt sarunas un lemšanu par "Gora" nākotni atlika, līdz noraidīja līdzšinējo KM piedāvāto risinājumu par valsts iesaisti Latgales vēstniecības "Gors" pārvaldībā sadarbībā ar pašvaldību. Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība pauda nostāju, ka optimālākais risinājums ir turpmākas sadarbības formas ar valsti, kas balstītas uz funkciju deleģēšanu vai līdzdarbību. Ņemot vērā sarunu rezultātus ar pašvaldību un Latgales vēstniecības "Gors" nozīmi Latvijas kultūrpolitikā, nacionālās identitātes un drošības stiprināšanā, KM aicināja valdību virzīt likumprojektu par valsts iesaisti "Gors" pārvaldībā.

Jautājums par "Goru" ir ietverts piektdien, 13. februārī, paredzētās Rēzeknes domes sēdes darba kārtībā.

Jau ziņots, ka Rēzeknes dome nav gatava atbalstīt KM piedāvājumu valsts iesaistei koncertzāles "Gors" pārvaldībā sadarbībā ar pašvaldību, liecina domes Finanšu un budžeta komitejas sēdes lēmums.

Domes komiteja pirmdien nolēma neatbalstīt KM izteikto priekšlikumu par valsts līdzdalību SIA "Austrumlatvijas koncertzāle" pamatkapitālā, iegūstot 75% kapitāla daļu un izšķirošu ietekmi kapitālsabiedrības pārvaldībā.

Tāpat nolemts neatbalstīt KM priekšlikumu par pašvaldības nekustamā īpašuma - Latgales vēstniecības "Gors" ēkas Pils ielā 4, Rēzeknē - un tā aprīkojuma nodošanu valsts īpašumā.

Domes komiteja rosina KM izvērtēt iespēju īstenot valsts iesaisti "Austrumlatvijas koncertzāles" darbības nodrošināšanā, noslēdzot deleģēšanas līgumu kā sadarbības modeli, kas nodrošinātu ilgtspējīgu un sabalansētu iesaisti kultūrpolitikas mērķu sasniegšanā.

Tāpat nolemts aicināt citas Latgales reģiona pašvaldības izvērtēt iespēju iesaistīties profesionālās mākslas pieejamības, kultūrvides stiprināšanas un reģionālās identitātes attīstības sekmēšanā, noslēdzot deleģēšanas līgumu kā sadarbības modeli.

Pašvaldība uzskata, ka optimālākais risinājums ir sadarbības formas, kas balstītas uz deleģēšanu vai līdzdarbību, nevis pilnīgas īpašumtiesību vai kontroles nodošanas modeli. Deleģēšanas mehānisms nodrošina kā valsts interešu ievērošanu, tā vienlaikus saglabā arī pašvaldības iespējas turpināt pārvaldīt īpašumu un nodrošināt saturisko piedāvājumu vietējo kopienu kultūras vajadzībām, infrastruktūras lietojumu un finansiālo ilgtspēju.

Pašvaldības ieskatā šāda pieeja ļautu panākt stratēģisku līdzsvaru starp valsts un pašvaldību kompetencēm, ievērojot Pašvaldību likuma un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma prasības, kā arī nodrošinot sabiedrības kultūras tiesības.

Dome savu nostāju paudīs domes sēdē 13. februārī, pieņemot gala lēmumu.

Kā aģentūru LETA informēja pašvaldībā, pirmdien Finanšu un budžeta komitejas sēdē netika izskatīts VARAM priekšlikums, jo pašvaldība to neesot oficiāli saņēmusi, tādēļ par to neesot bijis iespējams lemt.

Pašvaldība kategoriski iebilst pret komunikācijas modeli, kad būtiski priekšlikumi par Latgales reģionālās koncertzāles pārvaldību tiek publiski izziņoti medijos, nevis vispirms apspriesti ar tiešo un līdzvērtīgo partneri - Rēzeknes pašvaldību.