Rīga, 27. febr., LETA. Latvijā nav vienoti pieejamu un salīdzināmu datu par to, kā pašvaldības atbalsta biedrības, nodibinājumus un iedzīvotāju iniciatīvas, secināts Latvijas Pilsoniskās alianses (LPA) Reģionālo jautājumu darba grupas publicētajā ziņojumā "Pašvaldību atbalsts biedrībām un nodibinājumiem, un iedzīvotāju iniciatīvām".

LPA aģentūru LETA informēja, ka ziņojums pirmo reizi sniedz visaptverošu un salīdzināmu pārskatu par situāciju visās 42 Latvijas pašvaldībās.

Pētījums atklāj - lai arī formāli atbalsta mehānismi pastāv gandrīz visur, to kvalitāte, apjoms un pieejamība starp pašvaldībām būtiski atšķiras.

Aptauja tika veikta no 2025. gada septembra līdz novembrim, saņemot 56 atbildes un aptverot visas pašvaldības. Daļā pašvaldību atbildes sniedza tikai pašvaldību pārstāvji, citviet - tikai pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, bet 12 pašvaldībās savu skatījumu pauda abas puses. Pētījuma autori secinājuši, ka tieši šajos gadījumos atklājās būtiskas uztveres atšķirības par to, cik pieejami un efektīvi ir esošie atbalsta mehānismi.

Pētījuma rezultāti liecina, ka projektu konkursi biedrībām un nodibinājumiem pastāv lielākajā daļā pašvaldību, tomēr finansējuma apjoms un regularitāte ir ļoti atšķirīga. Vairākās pašvaldībās pieejamais finansējums ir ierobežots un neprognozējams, kas apgrūtina organizāciju ilgtermiņa darbības plānošanu. Līdzdalības budžets ir ieviests plaši, taču tā praktiskā ietekme un iedzīvotāju iesaiste dažādos novados būtiski atšķiras - no aktīviem un konkurētspējīgiem procesiem līdz formālai ieviešanai ar zemu sabiedrības līdzdalību, secināts pētījumā.

Ziņojums arī atklāj, ka iedzīvotāju padomju pilnvaras un faktiskā ietekme uz lēmumu pieņemšanu nav vienota - dažviet tās ir nozīmīgs konsultatīvs mehānisms, bet citur to loma ir ierobežota. Atšķirīga ir arī pašvaldību pieeja infrastruktūras atbalstam - telpu pieejamībai, nomas atvieglojumiem un telpu nodošanas kārtībai, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm sabiedrisko organizāciju sektoram. Bieži vien šie nosacījumi nav balstīti vienotos un caurskatāmos kritērijos, norādīts pētījumā.

Papildu izaicinājums, ko ataino pētījums, ir nepietiekami skaidri noteikta institucionālā atbildība par sadarbību ar pilsonisko sabiedrību. Ne visās pašvaldībās ir konkrēta atbildīgā persona vai struktūrvienība, kas koordinē darbu ar biedrībām un iedzīvotāju iniciatīvām, kas ietekmē komunikācijas kvalitāti un atbalsta pieejamību.

Vienlaikus pētījumā identificēti arī labās prakses piemēri, kuros pašvaldības mērķtiecīgi investē kopienu stiprināšanā, nodrošina regulārus projektu konkursus, atvērtus līdzdalības budžeta procesus un aktīvu dialogu ar iedzīvotājiem.

LPA Reģionālā darba grupa, balstoties uz pētījuma rezultātiem, ir izstrādājusi rekomendācijas līdzdalības un NVO atbalsta stiprināšanai Latvijā gan ministrijām, gan pašvaldībām, par pētījumā uzsvērtajām tēmām.

Ziņojuma autori uzsver, ka pašvaldību atbalsta sistēma Latvijā šobrīd veidojas fragmentēti un bez vienotiem standartiem. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un taisnīgu pieeju visos reģionos, nepieciešama koordinēta rīcība, regulāra datu apkopošana un publiska pārskatāmība, kā arī skaidri definēta atbildība par sadarbību ar pilsonisko sabiedrību.

LPA ir lielākā nevalstisko organizāciju platforma Latvijā, kas strādā pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas stiprināšanas jomā un kuras misija ir pārstāvēt pilsoniskās sabiedrības, tai skaitā biedrību un nodibinājumu kopējās intereses, kas balstītas uz demokrātijas pamatbrīvībām un cilvēktiesībām. LPA apvieno vairāk nekā 140 biedrus, kas kopumā aptver aptuveni 70 000 privātpersonas.