Rīga, 19. janv., LETA. Ja valsts izvēlēsies reformēt bāriņtiesu institūtu, tad arī Bērnu aizsardzības centrs (BAC) darīs visu, kas tā spēkos, lai šajā procesā sniegtu savu labāko ieguldījumu, pirmdien žurnālistiem uzsvēra BAC vadītāja Gunita Kovaļevska.

Viņa atzina, ka pēdējā laika diskusijas par bāriņtiesām un to funkcijām ir sacēlušas "zināmu vētru" ne tikai pašās bāriņtiesās, bet arī sabiedrībā kopumā. Kovaļevskas ieskatā bāriņtiesas gadu gaitā ir apaudzētas ar virkni funkciju, kas nemaz nav saistītas ar bērnu aizsardzību. "Līdz ar to nereti tā centrālā ass, iespējams, novirzās," pauda Kovaļevska.

Pēc viņas sacītā, ja tiks paziņots, ka bāriņtiesu institūta pārmaiņas ir jāveic, BAC būs atvērts diskusijām ar nozari, lai sameklētu tam labāko risinājumu. "Ja runājam par bērnu jautājumiem, tad būtu jābūt institūcijai, kurai klāt nav daudz citu funkciju tikai tādēļ, ka nav neviens cits, kurš tās veic," pauda Kovaļevska.

Kā ziņots, tiesībsardze Karina Palkova intervijā aģentūrai LETA paudusi, ka bāriņtiesu institūts Latvijā ir novecojis un vislabāk būtu, ja lēmumi par bērnu nākotni tiktu pieņemti tiesu sistēmā.

Savukārt Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija (LBDA) nepiekrīt tiesībsardzes kritiskajam skatījumam par bāriņtiesu sistēmas darba kvalitāti un aicinājumam lēmumu pieņemšanu pārnest uz tiesu sistēmu, jo uzskata, ka kopumā bāriņtiesu lēmumu kvalitāte esot augsta.

LBDA skaidro, ka bāriņtiesas Latvijā darbojoties skaidra normatīvā regulējuma ietvaros - tās ir lemjošas institūcijas, kuru funkcijas noteiktas Bāriņtiesu likumā, Civillikumā un Bērnu tiesību aizsardzības likumā par aizbildnību, aizgādnību, adopciju un citiem būtiskiem jautājumiem.

Lēmumu pieņemšanai nepieciešama institucionāla neatkarība un tiesiskas pilnvaras, ko sociālie dienesti nespēj aizvietot, jo tiem ir citi uzdevumi - sniegt sociālo atbalstu ģimenēm un veikt sociālo darbu. "Tādēļ diskusijas par funkciju pārdali prasa rūpīgu analīzi, nevis vienkāršotu "likvidēšanas" retoriku," pauž asociācija.

Tāpat vēstīts, ka Saeima decembrī pieņēma grozījumus Bāriņtiesu likumā, uz gadu - līdz 2027. gada 1. janvārim - atliekot termiņu, kad spēkā stāsies normas par bāriņtiesu amatpersonu sertifikācijas sistēmu un kvalifikācijas komisiju.

Likuma izmaiņu anotācijā skaidrots, ka no 2026. gada Bāriņtiesu likumā bija plānots ieviest sertifikācijas sistēmu, taču izstrādes gaitā konstatēts, ka šī pieeja neatbilst bāriņtiesu darba specifikai. Labklājības ministrija jau sagatavojusi grozījumus, kas paredz sertifikāciju aizstāt ar vienotu novērtēšanas sistēmu, taču Saeima tos nepaspēs izskatīt līdz noteiktajam termiņam.

Ja termiņš netiks pagarināts, stāsies spēkā prasības, kuras nav plānots īstenot, radot tiesisku nenoteiktību un apdraudot bāriņtiesu darbības likumību, skaidrots anotācijā.

Pieņemtās izmaiņas paredz pagarināt pārejas periodu par vienu gadu, lai nodrošinātu nepārtrauktu un likumīgu bāriņtiesu darbu, līdz tiks pieņemti grozījumi par novērtēšanas sistēmu.