Rīga, 1. marts, LETA. Lai arī Latgales plānošanas reģiona Attīstības padome konceptuāli atbalsta pāreju uz jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) modeli, tā iesaka kompensēt pašvaldībām ieņēmumu samazinājumu, ja tāds radīsies.

Vērtējot Finanšu ministrijas (FM) piedāvājumu par jauno PFI, Latgales plānošanas reģions noraida ministrijas minēto priekšlikumu daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem dalīt arī pēc darba vietas. Vēstulē ministrijai izteikts priekšlikums veidot jaunu mehānismu ārpus PFI modeļa, kas paredzētu daļu uzņēmuma ienākuma nodokļa novirzīt pašvaldībām, kas piesaistījušas jaunas investīcijas vai arī veicinājušas esošo uzņēmumu paplašināšanos.

Latgales pašvaldību pārstāvji arī aicina saglabāt īpašo valsts budžeta dotāciju Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas pašvaldībām. Plānošanas reģions arī ierosina reģionālās attīstības veicināšanai atjaunot valsts investīciju programmu vai izveidot īpašu programmu ES un NATO ārējai robežai - Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām un Alūksnes novadam - ar iezīmētu finansējumu ilglaicīgo sociāli ekonomisko izaicinājumu risināšanai.

Vienlaikus reģions mudina kompensēt ieņēmumu samazinājumu tām pašvaldībām, kurām jaunais PFI modelis ir finansiāli neizdevīgāks.

Latgales plānošanas reģions aicina ministriju turpināt dialogu ar pašvaldībām, precizējot aprēķina parametrus, pārejas nosacījumus un ilgtermiņa finanšu stabilitātes garantijas, lai nodrošinātu sabalansētu un fiskāli ilgtspējīgu risinājumu.

Jau ziņots, ka FM ir iesniegusi izskatīšanai valdībā likumprojektu par pašvaldību PFI sistēmas pilnveidi.

Jaunais PFI modelis paredz vairākus sistēmiskus risinājumus, informē FM. No PFI aprēķina tiek izslēgti nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi, atstājot tos pilnā apmērā pašvaldību rīcībā un tādējādi stiprinot fiskālo autonomiju un sasaisti starp nodokļa maksājumu un konkrētās teritorijas attīstību. Esošajā PFI modelī nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu īpatsvars veido aptuveni 8% no pašvaldību vērtētajiem ieņēmumiem.

Izstrādāts arī jauns PFI sadales algoritms, kas mazina ieņēmumu atšķirības starp pašvaldībām un ļauj atteikties no līdzšinējā dalījuma "maksātājos" un "saņēmējos", aizstājot to ar vienotu, sistēmiski saprotamu finansējuma sadales pieeju.

Piedāvātais modelis paredz arī sabalansētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadali, daļu ieņēmumu sadalot, balstoties uz faktiskās izpildes rādītājiem, savukārt otru daļu iekļaujot PFI pamatfinansējumā un sadalot atbilstoši vidējām izmaksām uz izlīdzināmo vienību.

Tādējādi PFI modelī ir iespējams atteikties no līdzšinējā pašvaldību dalījuma maksātājos un saņēmējos, aizstājot to ar vienotu, caurspīdīgu un sistēmiski saprotamu finansējuma sadales pieeju. FM ieskatā tas stiprina izlīdzināšanas sistēmas kopējo mērķi - nodrošināt līdzvērtīgu pamatpakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas.

Jaunais modelis paredz administratīvā sloga mazināšanu, tostarp integrējot PFI aprēķinā valsts finansējumu interešu izglītībai un 1.-4. klašu skolēnu ēdināšanai. Vienlaikus FM skaidro, ka izglītojamo skaita kritērija iekļaušana PFI aprēķinā ļaus atteikties no savstarpējiem norēķiniem par izglītības pakalpojumiem no 1. klases.

FM informē, ka lielākā daļa pašvaldību atbalsta likumprojekta tālāku virzību, pozitīvi novērtējot sagatavotās izmaiņas PFI modelī. Vienlaikus ir pašvaldības, pamatā Pierīgas pašvaldības, kas iebilst pret piedāvātajām PFI izmaiņām un norāda uz nepieciešamību palielināt valsts budžeta finansējumu.