Rīga, 9. marts, LETA. Kurzemes reģiona pašvaldībām nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā investīcijām vajadzētu vairāk nekā 731 miljonu eiro 256 projektu idejām, liecina Kurzemes plānošanas reģiona apkopotā informācija.

Kā aģentūru LETA informēja Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Homka, pagājušajā piektdienā, 6. martā, Talsos notika Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas darbam pērn un plānotajām aktivitātēm šogad. Sēdē pašvaldību vadītāji un viņu vietnieki tikās arī ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieci Ilzi Ošu, lai pārrunātu ES fondu plānošanas perioda 2028.-2034. gadam ietvaru, pašvaldību un plānošanas reģionu lomu turpmākajā investīciju plānošanā.

VARAM pārstāve Oša prezentācijā uzsvēra, ka jaunajā periodā plānota pāreja no izdevumos balstītas pieejas uz finansēšanu, kas balstīta konkrētu rezultātu sasniegšanā. VARAM piedāvājums paredz būtiskas investīcijas teritoriju noturības stiprināšanai, uzņēmējdarbības attīstībai reģionos un ilgtspējīgas dzīves vides veidošanai. Indikatīvi šiem mērķiem Latvijā varētu tikt novirzīti aptuveni 1,87 miljardi eiro teritoriju noturības stiprināšanai, ap 900 miljoni eiro ilgtspējīgas dzīves vides attīstībai, 456,8 miljoni eiro uzņēmējdarbības veicināšanai reģionos un ap 505 miljoni eiro pašvaldību pakalpojumu un infrastruktūras attīstībai.

Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldības lielāko daļu investīciju plāno uzņēmējdarbības attīstībai - 324,4 miljonus eiro, kā arī klimata pārmaiņu mazināšanai un ilgtspējīgas infrastruktūras attīstībai - 225,9 miljonus eiro. Papildu investīcijas paredzētas arī teritoriju noturības stiprināšanai - 110,2 miljonus eiro, kā arī publisko pakalpojumu un citu attīstības iniciatīvu īstenošanai. Pašvaldību identificētās vajadzības lielā mērā sakrīt ar VARAM piedāvātajām investīciju prioritātēm nākamajam ES fondu periodam.

Sēdes turpinājumā Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Evita Ozoliņa informēja, ka pērn Kurzemes plānošanas reģions turpināja darbu reģiona attīstībai būtiskās jomās - attīstības plānošanā, sabiedriskā transporta organizēšanā, uzņēmējdarbības veicināšanā, remigrācijas koordinēšanā, Kurzemes kultūras programmas īstenošanā un pieaugušo izglītības attīstībā.

Attīstības plānošanas jomā 2025. gada augustā tika apstiprināts Kurzemes reģiona piekrastes tematiskais plānojums, kas nosaka piekrastes teritoriju ilgtspējīgas attīstības virzienus un palīdz līdzsvarot ekonomiskās intereses, dabas aizsardzību un vietējo kopienu vajadzības. Reģions arī sniedza atzinumus par pašvaldību teritorijas plānojumiem un piedalījās nacionāla līmeņa politikas dokumentu un attīstības stratēģiju izstrādē.

Sabiedriskā transporta organizēšanas jomā pērn tika veiktas izmaiņas 59 autobusu maršrutos, kā arī apsekotas vairāk nekā 540 pieturvietu, uzlabojot sabiedriskā transporta pieejamību un maršrutu tīkla funkcionalitāti Kurzemē.

Uzņēmējdarbības veicināšanas jomā Kurzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrs organizēja uzņēmējdarbību veicinošus pasākumus sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, sniedza konsultācijas uzņēmējiem, kā arī rīkoja informatīvos seminārus un pieredzes apmaiņas pasākumus pašvaldību speciālistiem, stiprinot uzņēmējdarbības vidi un sadarbību reģionā.

Remigrācijas jomā ar reģionālās remigrācijas koordinatora atbalstu pērn Kurzemē atgriezās 203 cilvēki jeb 75 ģimenes un 585 cilvēkiem tika sagatavoti individuāli piedāvājumi par iespējām atgriezties un dzīvot Kurzemē.

Savukārt "Kurzemes kultūras programmas 2025" konkursā tika saņemti 160 projektu pieteikumi, no kuriem 65 projekti saņēma finansējumu, kopumā sadalot 166 250 eiro dažādu kultūras iniciatīvu īstenošanai visā Kurzemē.

Pieaugušo izglītības jomā Kurzemes plānošanas reģions koordinēja Pieaugušo izglītības dienas Kurzemē, kurās piedalījās vairāk nekā 450 unikālu dalībnieku, kā arī īstenoja starptautiskas mobilitātes un sadarbības aktivitātes izglītības profesionāļiem "Erasmus+" un "Nordplus" programmās.

Papildus pamatfunkcijām Kurzemes plānošanas reģions 2025. gadā īstenoja 30 projektus dažādās jomās, tajā skaitā tūrismā, uzņēmējdarbībā, izglītībā, piekrastes un jūrlietu jautājumos, klimata un vides aizsardzībā, transportā un mobilitātē, kapacitātes stiprināšanā un sociālajā jomā. Vienlaikus 2025. gadā tika sagatavoti arī 16 jauni projektu pieteikumi, lai nodrošinātu reģiona attīstības iniciatīvu turpinājumu nākamajos gados. Savukārt šogad plānots turpināt 28 projektu īstenošanu dažādās reģionam būtiskās jomās.

Pērn Kurzemes plānošanas reģions organizēja 107 pasākumus, kuros piedalījās vairāk nekā 3500 dalībnieku - pašvaldību speciālisti, uzņēmēji, nevalstisko organizāciju pārstāvji un iedzīvotāji. To vidū bija konferences, semināri, apmācības, pieredzes apmaiņas vizītes, darbnīcas un sabiedrības informēšanas pasākumi, kas veicināja zināšanu un pieredzes apmaiņu, jaunu kompetenču attīstību un sadarbību, stiprinot Kurzemes reģiona, tā pašvaldību un iedzīvotāju kapacitāti.

Pērn novembra vidū Kurzemes plānošanas reģions sāka arī transporta pēc pieprasījuma pilotaktivitātes Alsungā un Vānē projektā "SuRuMo". Tas ir jauns un elastīgs sabiedriskā transporta risinājums, kas ļauj iedzīvotājiem pieteikt braucienu sev nepieciešamajā laikā un maršrutā, tādējādi uzlabojot mobilitātes iespējas teritorijās ar mazāku iedzīvotāju blīvumu. Pateicoties iedzīvotāju atsaucībai, jau līdz šī gada februāra vidum ar šo pakalpojumu Kurzemē pārvadāti vairāk nekā 800 pasažieru, kas apliecina gan iedzīvotāju interesi, gan šāda risinājuma nozīmību reģionā.

Sēdes noslēgumā Attīstības padomes locekļi pārrunāja arī citas Kurzemes reģionam un pašvaldībām aktuālas norises, kā arī ieskicēja jautājumus, kurus nepieciešams aktualizēt turpmākajās tikšanās reizēs, informē Homka.