Rīga, 2. marts, LETA. Nav sasniegti atsevišķi Nacionālajā attīstības plānā iekļautie reģionālās attīstības mērķi līdz 2027. gadam, teikts Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) ikgadējā ziņojumā Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību, kuru pirmdien skata valdība.

Kā norādīts ziņojuma secinājumos, lai gan kopumā līdzsvarotas reģionālās attīstības veicināšanā ir padarīts daudz, atsevišķās jomās nav sasniegti plānotie rezultāti.

Piemēram, algu izlīdzināšanās starp reģioniem notiekot lēni un pastāv risks, ka 2027. gada mērķis netiks sasniegts.

Kā norādīts ziņojumā, darba algas plānošanas reģionos uzrāda nelielu pozitīvu dinamiku, taču būtiska izlīdzināšanās starp reģioniem nav novērojama.

Ziņojumā atzīmēts, ka 2024. gadā vidējā bruto darba samaksa pieauga visos reģionos, īpaši Latgalē (+10,9%) un Vidzemē (+9,4%), pārsniedzot Rīgas (+8,4%) izaugsmi. Lēnāka izaugsme bija Kurzemē (+5,6%).

Rīgas reģionā saglabājās augstākais atalgojuma līmenis - 1918 eiro, savukārt Latgalē - zemākais - 1263 eiro. Rīgas reģionā vidējā alga pārsniedza vidējo valsts līmeni par 9,7%, bet citos reģionos sasniedza 71,9%-84,7% no valsts vidējā.

Papildu faktors, kas ietekmēja darba samaksas pieaugumu, bija minimālās algas palielinājums 2024. gadā no 620 eiro līdz 700 eiro, kā arī algu kāpums sabiedriskajā sektorā, kas vairākos reģionos bija straujāks nekā privātajā.

Ziņojumā arī secināts, ka valsts iestāžu funkciju izvietošana reģionos virzās uz priekšu, bet process nav aktīvs un nav nodrošināta sistēmiska pieeja.

Turklāt administratīvi teritoriālās reformas pozitīvie efekti vēl neatspoguļojas datos, neskatoties uz strukturālajām pārmaiņām.

Kopumā rīcības virzienā "Līdzsvarota reģionālā attīstība" uzsvērti pozitīvie sasniegumi, piemēram, tas, ka šis virziens īstenots ar plašu investīciju apjomu uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūrā, publiskās infrastruktūras uzlabošanā un mobilitātes nodrošināšanā.

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda un Kohēzijas programmas ietvaros tiek veidota publiskā infrastruktūra uzņēmējdarbībai, izveidoti industriālie parki Valmierā, Jelgavā, Liepājā un Daugavpilī.

Ziņojumā norādīts arī uz investīcijām mobilitātes nodrošināšanas jomā un atbalsta sniegšanu pašvaldībām bezemisiju transportlīdzekļu iegādei.

Iepriekš Valsts kontrole kritizēja bezemisiju transportlīdzekļu iegādes procesu, norādot, ka pašvaldības par 8,4 miljoniem eiro iegādājās 19 elektroautobusus ar būtiskiem izmantošanas ierobežojumiem.

Daļa autobusu bijusi neatbilstošas kvalitātes, turklāt ne visi pilnībā bijuši bezemisiju, līdz ar to nav pilnvērtīgi sasniegts pasākumam izvirzītais mērķis. Ierobežojumu dēļ elektroautobusi vidēji 53% gada atrodas dīkstāvē. Daļai jauno elektroautobusu bijuši būtiski kvalitātes trūkumi jau to piegādes brīdī.

Ministru prezidentes ziņojumā uzsvērts, ka uzlabota valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamība. Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkls paplašināts līdz 315 vietām 35 pašvaldībās.

Privāto investīciju piesaiste mazāk attīstītajos reģionos pārsniedza plānoto mērķi un saglabāja pozitīvu tendenci, kā arī veikti citi plānotie pasākumi, kas sasniedza rezultātus.