Rīga, 25. febr., LETA. No amata atstādinātā Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai"/LPV) paustie apgalvojumi par pagājušās nedēļas Pašvaldību finanšu stabilizācijas pastāvīgās komisijas pieņemtajiem lēmumiem neatbilst patiesībai un neatspoguļo sēdē pārrunāto ar Rēzeknes pašvaldības atbildīgajām amatpersonām, aģentūrai LETA pauda Finanšu ministrijā (FM).

Jau ziņots, ka Bartaševičs vaino FM apzinātā domes lēmumu bremzēšanā. Ierakstā "Facebook" viņš apgalvo, ka ministrijas iebildumi pret domes pieņemto 2026. gada budžetu ir formāli. Bartaševiča vērtējumā ministrija apzināti kavē stabilizācijas procesa noslēgumu. Tas tiekot darīts, jo "pēc šī nepilnīgā procesa beigām šī uzraugošā iestāde zaudētu jebkādus ietekmes un kontroles instrumentus pār Rēzekni".

Ministrija uzsver, ka komisijas sēdē Bartaševičs nepiedalījās.

Komisija konceptuāli saskaņoja Rēzeknes pašvaldības iesniegto prioritāro investīciju projektu sarakstu, kur augstākā prioritāte ir noteikta Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētajam industriālajam parkam, kas ir būtisks reģiona attīstības projekts un veidos jaunas darba vietas Latgales reģionā.

Vienlaikus pašvaldībai uzdots pārskatīt uzturēšanas izdevumus, izvērtēt darbinieku skaita pieauguma pamatotību Rēzeknes pašvaldības administrācijā un nodrošināt, ka izdevumi ar ilgtermiņa ietekmi tiek segti no patstāvīgiem ieņēmumiem, nevis vienreizējiem finanšu resursiem - atlikumiem uz gada sākumu.

FM atgādina, ka Rēzeknes pašvaldība nonāca finanšu stabilizācijas procesā tieši Bartaševiča vadības laikā, jo pašvaldības budžetā netika ieplānots finansējums saistību izpildei, tajā skaitā darbinieku algu izmaksai.

FM skaidro, ka pašvaldība bija nonākusi nopietnās finanšu grūtībās un bez papildu valsts budžeta aizdevuma nespēja sabalansēt budžetu. Stabilizācijas process un uzraudzības kārtība tiek veikta atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, nodrošinot autonomo funkciju izpildi, tostarp pakalpojumu pieejamību Rēzeknes iedzīvotājiem un savlaicīgus norēķinus ar darbu veicējiem.

Bartaševičs apgalvo, ka Rēzeknes dome rīkojas likuma ietvaros un panāks pieņemto lēmumu pilnvērtīgu īstenošanu.

"Un jebkādi administratīva spiediena mēģinājumi, īpaši ārpus likuma robežām, saņems stingru un publisku atbildi," sola Bartaševičs.

Pašvaldības vadības atbildi par turpmāko rīcību ar budžetu, ņemot vērā FM iebildumus, aģentūra LETA vēl nav saņēmusi.

Jau ziņots, ka FM Pašvaldību finanšu stabilizācijas pastāvīgā komisija, izvērtējot Rēzeknes finanšu situāciju, konceptuāli saskaņojusi pašvaldības prioritāro investīciju projektu sarakstu un uzdevusi veikt grozījumus 2026. gada budžetā, pārskatot uzturēšanas izdevumus.

Komisija Rēzeknes pašvaldībai uzdeva arī izvērtēt darbinieku skaita pieauguma pamatotību un nodrošināt, ka izdevumi tiek segti no kārtējā gada ieņēmumiem. Pēc budžeta grozījumiem Rēzeknes pašvaldībai jāiesniedz precizēts 2026. gada finansēšanas plāns.

Komisija uzsvēra, ka budžeta izdevumi jāplāno atbilstoši pieejamajiem resursiem, nepieļaujot saistību uzņemšanos bez finansiāla seguma, bet naudas līdzekļu atlikumi izmantojami vienreizējiem izdevumiem. Pašvaldībai prioritāri jānodrošina autonomo funkciju izpilde un uzņemto saistību segšana, virzoties uz efektīvāku pārvaldību un ilgtspējīgu finanšu stabilitāti.

Kā ziņots, Rēzeknes parādsaistības šogad sasniegs 18,58% no visa budžeta, liecina 23. janvārī domes sēdē apstiprinātais pašvaldības budžets. Plānots, ka pašvaldības ieņēmumi šogad sasniegs 56,5 miljonus eiro, bet izdevumi - 60,7 miljonus eiro.