Rīga, 20. marts, LETA. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šodien plkst. 13 tiksies ar Latvijas pašvaldību vadītājiem un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvjiem, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Ar novadu un pilsētu mēriem plānots pārrunāt pašvaldību aktualitātes, skolu un slimnīcu tīkla jautājumus, kā arī piedāvātās izmaiņas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) fonda modelī.

Jau rakstīts, ka februārī Finanšu ministrija (FM) iesniedza saskaņošanai ministrijas sagatavoto jauno PFI likumprojektu, tomēr pašvaldībām par FM priekšlikumu ir daudz iebildumu. Tādēļ nolemts likumprojektu pagaidām nevirzīt izskatīšanai valdībā un turpināt dialogu un skaidrojošo darbu ar pašvaldībām, kā arī Saeimas frakcijām par modelī ietvertajiem pamatprincipiem.

Par turpmāko jaunā PFI modeļa virzību un iespējamo jautājuma izskatīšanu Ministru kabinetā tiks lemts atsevišķi, informēja FM.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) apkopotie pašvaldību iesniegtie iebildumi liecina, ka, piemēram, Rīgas pašvaldība uzskata, lai nepieciešamas vairākas izmaiņas jaunā PFI modeļa koncepcijā - izlīdzināšanas sistēmā jāiekļauj infrastruktūras un galvaspilsētas funkciju izdevumu aspekti, jāparedz vismaz 30% iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadale pēc darba vietas principa, padarot to par ekonomiskās attīstības un nodarbinātības veicināšanas instrumentu.

Tāpat Rīgas pašvaldība uzskata, ka likumprojektā skaidri jānostiprina pašvaldību tiesības noteikt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes un atlaides, kā arī jāpārskata interešu izglītības un 1.-4. klašu izglītojamo ēdināšanas finansējuma iekļaušana PFI.

Līdz minēto priekšnosacījumu izpildei Rīgas pašvaldība piedāvā turpināt darbu ar esošo PFI modeli, vienlaikus izlīdzināšanas mehānismā integrējot speciālo dotāciju IIN reformas negatīvo seku mazināšanai, kas pēc būtības atbilst izmaiņām IIN sadalē starp reģioniem.

Arī Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība "Rīgas metropole" neatbalsta likumprojekta tālāku virzību un pieņemšanu pašreizējā redakcijā.

Savukārt LPS vērš uzmanību uz nepietiekamu valsts budžeta līdzdalību PFI sistēmā, un aicina paredzēt ikgadējo valsts budžeta finansējuma indeksācijas mehānismu.

Tāpat LPS norāda, ka jaunais PFI likumprojekts būtībā ir tikai vispārīgs apraksts par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas principiem, tajā nav pat PFI aprēķina formulas. Likumprojekts paredz, ka būtiskākie PFI aprēķina parametri, kas tieši ietekmē katras pašvaldības izlīdzinātos ieņēmumus, tiks paredzēti citos normatīvajos aktos, ārpus PFI likuma - Ministra kabineta rīkojumā, Ministru kabineta noteikumos, ikgadējā valsts budžeta likumā vai valsts budžeta kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvara likumā.

Ja visi svarīgākie PFI "atslēgas jautājumi" tiks lemti katru gadu, veidojot ikgadējo valsts budžeta likumu, pašvaldībām būs problemātiski plānot finanses un investīcijas pat vidējā termiņā, uzskata LPS. Tas LPS vērtējumā ir absolūtā pretrunā pašvaldību prasībai par finanšu stabilitāti un prognozējamību ilgtermiņā.