Rīga, 27. okt., LETA. Īpaša dotācija Valkas novadam pašlaik nav paredzēta, pēc tikšanās ar novada vadību aģentūrai LETA pauda viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV).

Ministrs akcentē, ka Valkas novads ir viena no pašvaldībām, kurā ieņēmumu pieaugums šogad ir mazāks nekā citviet, lai gan iepriekšējā gadā tas bija procentuāli viens no lielākajiem.

"Pašvaldību budžetos šādas svārstības ir ierasta parādība, tāpēc šobrīd īpaša dotācija Valkai nav paredzēta. Vienlaikus ir būtiski, lai pašvaldība aktīvi strādātu pie izdevumu optimizācijas un parādu samazināšanas," uzsver politiķis.

Viņš arī norāda, ka nav pieļaujama situācija, ka Valkas novada pašvaldība ilgstoši nav pilnībā iekasējusi maksu par siltumenerģijas piegādi iedzīvotājiem, un parāds pašvaldības budžetam pārsniedz vienu miljonu eiro. Pēc viņa paustā, pozitīvi vērtējama Valkas novada pašvaldības apņemšanās šo jautājumu risināt nekavējoties.

Savukārt Valkas novada pašvaldība uzsver, ka "ilgtermiņa finansiālā līdzsvara nodrošināšana ir kopīgs valsts un pašvaldību uzdevums, īpaši reģionos ar izaicinājumiem demogrāfijā un ienākumu bāzes stiprināšanā".

LETA iepriekš ziņoja, ka Valkas novada pašvaldību satrauc Finanšu ministrijas (FM) ierēdņu izpratnes trūkums par novada finanšu situācijas rašanās iemesliem, tādēļ Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) bija aicinājis premjerministri apmeklēt Valkas novadu. Savukārt premjere uzdeva ar Valkas novada domes priekšsēdētāju tikties Čudaram.

Krauklis uzskata, ka gan publiskajā telpā, gan sarunās ar FM ierēdņiem izskan nepamatoti apgalvojumi par Valkas novada finanšu situācijas cēloņiem, kā arī prasības, kas apdraud kvalitatīvu pašvaldības funkciju veikšanu.

Ziņots arī, ka Valkas novada pašvaldības finanšu situāciju negatīvi ietekmē vairāk nekā 1000 Igaunijā deklarētu Valkas iedzīvotāju.

Mērs norāda, ka budžeta situācija ir saspringta. Pašvaldībai ir nodokļu parāds un kavēti norēķini ar piegādātājiem, tostarp siltumražotāju. Problēmas esot mantotas no iepriekšējiem gadiem.

Krauklis galveno iemeslu saskata administratīvi teritoriālajā reformā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sākotnēji piedāvāja Valku apvienot ar Naukšēniem, Strenčiem un Rūjienu. Tas nenotika, bet netika atrisināts arī jautājums par Valkā dzīvojošiem, taču Igaunijā deklarētiem valstspiederīgajiem. Viņu neiekļaušana aprēķinos ik gadu budžetam atņem ap 400 000 līdz 500 000 eiro, lai gan šie cilvēki izmanto Valkas infrastruktūru un pakalpojumus. Pašvaldība risinājumu prasījusi katru gadu, taču bez rezultāta.

VARAM nesen vēstulē pašvaldībai par galveno problēmu nosauca siltumapgādes organizāciju. Krauklis uzsver, ka tā ir tikai daļa no kopējām grūtībām. Vēsturiski, lai piesaistītu investorus, tika izveidots modelis, kur siltumu no privātā ražotāja pērk pašvaldība un iekasē maksājumus no iedzīvotājiem. Gadu gaitā uzkrājies iedzīvotāju parāds virs miljona eiro. Vecie parādi joprojām nospiež, un parādu piedziņa bijusi vāja kadru trūkuma un zemā atalgojuma dēļ. Pēdējos gados maksājumu disciplīna esot tuvu 100%.

Pašvaldība jau pieņēmusi vairākus lēmumus risku mazināšanai. Tarifs tiks atdalīts, laukos maksās pēc faktiskajām izmaksām, jo šķeldas un granulu cenas stabilizējušās. Katlu mājas ir modernizētas, izņemot Vijciemu. Turpmāk līgumu ar siltumražotāju slēgs SIA "Valkas namsaimnieks", nevis pašvaldība, tādējādi nākamgad pašvaldība vairs tieši nenorēķināsies par siltumenerģiju.