(Papildināta visa ziņa.)

Rīga, 9. okt., LETA. Rīgas pašvaldībai ir bažas, ka Skanstes revitalizācijas projekta laikā nav aizvākta visa piesārņotā grunts, ceturtdien preses konferencē teica Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P).

Kā lēsa mērs, pastāv iespēja, ka kādi no darbiem, kas atteicas uz teritorijas sanāciju, nav paveikti vai paveikti citādi, nekā sanācijas plānā paredzēts, tādēļ pastāv risks, ka grunts, kas ir piesārņota un bija jānogādā citur, atrodas gan blakus teritorijā, gan varētu būt bērnu rotaļlaukumā.

Pašvaldība ir sazinājusies gan ar tiesībsargājošajām iestādēm, gan Valsts vides dienestu, lai tie izvērtē iespējamos riskus. Savukārt līdz brīdim, kad tiks saņemti Valsts vides dienesta analīžu rezultāti, bērnu rotaļlaukums Skanstē ir slēgts un norobežots.

Savukārt pilsētas izpilddirektors Jānis Lange izveidojis komisiju, kas veiks dienesta pārbaudi par darbībām saistībā ar izveidojušos situāciju. Pārbaudē tiks pārbaudīta Pilsētas attīstības departamenta rīcība, pašlaik nevēršoties pret konkrētām amatpersonām. Pēc lietas apstākļu noskaidrošanas tiks lemts par turpmāko rīcību.

Dienesta pārbaudes rezultātus domes vadībai plānots sniegt līdz 7. novembrim.

Trauksmi par, iespējams, projekta laikā pieļautajām kļūdām cēla Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Edgars Bergholcs (AS).

Komitejas vadītājs aģentūrai LETA atklāja, ka projekta īstenošanas laikā blakus, pašvaldībai nepiederošā zemesgabalā, tika izveidota atbērtne. Saskaņā ar sākotnējo plānu, minētā grunts bija jāaizvāc, taču tā joprojām tur atrodas.

Pastāv arī bažas, ka daļu piesārņotās grunts būvnieki sabēruši citās attīstības projekta vietās, tostarp bērnu laukumā.

Lai noskaidrotu, cik plašs un bīstams varētu būt piesārņojums, lūgta Valsts vides dienesta (VVD) palīdzība.

Kā aģentūru LETA informēja VVD sabiedrisko attiecibu vadītāja Aija Jalinska, dienests ir informēts, ka Rīgas dome veic izpēti konkrētajā teritorijā.

Dienests norāda, ka Rīgas dome kā darbu pasūtītājs ir pasūtījusi grunts analīzes, kuru rezultātus pēcāk būs nepieciešams iesniegt VVD, kas veiks šo analīžu rezultātu izvērtēšanu un, pamatojoties uz rezultātiem, norādīs tālākās darbības, ja tādas būs nepieciešamas.

Kā noskaidroja aģentūra LETA, problēmas ar piesārņotās grunts atstāšanu teritorijā, iespējams, radušās projekta īstenotāju nomaiņas dēļ.

Pamatojoties uz izpētes rezultātiem, tika pieņems lēmums būvprojektu sadalīt divās būvniecības kārtās un pašvaldība ar būvdarbu veicēju "RR-Eko", kuras sastāvā bija SIA "Riga rent", SIA "Eko osta" un SIA "Baltijas būve", vienojās par izmaiņām līgumā un būvdarbu izmaksu pieaugumu.

Tomēr, ņemot vērā, ka komersants nespēja nodrošināt nepieciešamo līguma izpildes nodrošinājuma garantiju, pašvaldība vienpusēji atkāpās no līguma izpildes un 2023. gadā izsludināja jaunu būvdarbu iepirkumu.

Atklātā konkursa rezultātā tiesības slēgt līgumu pie nosacījuma, ja tiek rasts finansējums būvdarbu turpināšanai, tika piešķirtas uzņēmumam SIA "ACBR".

Saskaņā ar aģentūras LETA arhīvā pieejamo informāciju, kopējās būvdarbu izmaksas sākotnēji tika plānotas gandrīz 16,7 miljoni eiro, no kurām daļa bija Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums. Projektēšanas izmaksas bija plānotas 312 482 eiro.

Laikā, kad Rīgas mērs bija Vilnis Ķirsis (JV), viņš paziņoja, ka pašvaldība vērsīsies tiesā, lai atgūtu zaudējumus Skanstes revitalizācijas projektā.

Viņš uzsvēra, ka tas tiks darīts, jo projekta īstenošanā veikta nekvalitatīva izpēte, kuras dēļ projekts sadārdzinājies.

Pašvaldība vairākkārt lēma par papildus līdzekļu piešķiršanu šim projektam un tas sadārdzinājās līdz 21,5 miljoniem eiro.

Kā ceturtdien preses konferencē informēja Lange, pret sākotnējiem būvniekiem, projektētāju un būvuzraugu tiesā iesniegta prasība par 1,7 miljoniem eiro.

Kā ziņots, maijā Skanstē tika atklāts viens no lielākajiem pilsētvides projektiem - daudzfunkcionāls parks, jaunas ielas un labiekārtota teritorija 15 hektāru platībā, aģentūru LETA informēja Rīgas domē. Projekta īstenošana krietni ieilga un laika gaitā arī sadārdzinājās.

Skanstes teritorijas revitalizācijas projekta pirmā kārta tika īstenota ar Eiropas fondu līdzfinansējumu, valsts budžeta dotāciju un Rīgas pašvaldības līdzfinansējumu. Kopējās ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas ir 21,7 miljoni eiro, no tām Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums - 4,6 miljoni eiro, valsts budžeta dotācija 670 334 eiro, bet Rīgas pašvaldības līdzfinansējums - 16,5 miljoni eiro.

Pēc atklāšanas tika konstatēts, ka Skanstes parkā grimst kanalizācija, turklāt par šādu iespējamību pašvaldība iepriekš brīdināta, vēstīja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica".

Kanalizācijas projektēšanas laikā neesot tikuši veikti visi nepieciešamie aprēķini, kuru trūkumam savukārt netika pievērsta uzmanība.

Būvnieka meklēšanas procesā viens no pretendentiem pašvaldību brīdināja par iespējamu objekta grimšanu teritorijā esošajās dūņainajās gruntīs, ja kanalizācijas sistēma tiks būvēta pēc sākotnēji piedāvātā projekta. Tomēr, ignorējot brīdinājumu, Rīgas dome no papildu ekspertīzes atteicās.