Rīga, 17. dec., LETA. Dabas aizsardzības plānos Rīgas līča rietumu piekrastei piedāvātie ierobežojumi piekrastes teritorijās Engures un Lapmežciema pagastos nav samērīgi un ir pretrunā ar novada attīstības plāniem, paziņojumā uzsver Tukuma novada pašvaldība.

Pašvaldības ieskatā, plānā ietvertie un iekļaušanai Ministru kabineta noteikumos rekomendētie saimnieciskās darbības un rekreācijas ierobežojumi apdraud piekrastes zveju kā kultūrvēsturisku nodarbi, kā arī būtiski ierobežo tūrisma un rekreācijas attīstību. Tieši zvejniecība un tūrisms esot nozīmīgi ienākumu un nodarbinātības avoti Engures un Lapmežciema piekrastes teritorijās.

"Īpaši satraucoši ir plānā paredzētie aizliegumi, kas faktiski varētu izbeigt mazapjoma piekrastes zveju Lapmežciema un Engures pagastos. Jāņem vērā, ka esošajā plānošanas periodā šajās teritorijās ir ieguldīti ievērojami Eiropas Savienības (ES) Zivsaimniecības un akvakultūras fonda līdzekļi tieši mazapjoma piekrastes zvejas saglabāšanai," teikts pašvaldības paziņojumā.

Ja piedāvātie ierobežojumi stātos spēkā, pastāvot risks, ka pašvaldībai un uzņēmējiem nāktos atmaksāt ES finansējumu, jo netiktu sasniegti projektos paredzētie rezultāti, kā arī tiktu zaudētas darba vietas piekrastes pagastos.

Pašvaldība spriež, ka plānotā stingrā režīma zona iepretī Lapmežciemam un Ragaciemam pilnībā iznīcināšot piekrastes zvejniecību un radīs būtisku apdraudējumu tūrisma un rekreācijas attīstībai. Plāna sākotnējā versijā plānoti plaši sezonālos liegumi putnu aizsardzībai teritorijā no Engures līdz Rojai, nosakot aizliegumu no 15. marta līdz 1. augustam pārvietoties ar jebkādiem kuģošanas līdzekļiem. Tas nozīmētu, ka vasaras sezonā šajās teritorijās nevarētu strādāt ne zvejnieki, kas faktiski arī iznīcina šo kultūrvēsturisko profesiju, ne arī atpūsties un sportot burātāji, supotāji, kaitbordisti un citi ūdenssporta cienītāji.

Tukuma novada pašvaldība nepiekrīt piedāvātajai pieejai, jo tā esot pretrunā gan ar pašvaldības attīstības dokumentiem, gan ar vairākiem ES regulējumiem. Tajā skaitā ES regulas paredz īpašu atbalstu mazapjoma zvejniecības saglabāšanai kā kultūrvēsturiskai nodarbei. Arī Eiropas Komisijas vadlīnijas par "Natura 2000" teritorijām jūrā rekomendē ierobežot galvenokārt zveju ar traļiem, kas patiešām rada būtisku kaitējumu jūras biotopiem. Savukārt piekrastes zvejā tiek izmantoti pasīvi, selektīvi zvejas rīki, kuru ietekme uz aizsargājamām dzīvotnēm ir minimāla. Pēc pašvaldības paustā, visā Latvijas piekrastē piekrastes zvejā kopumā ir nodarbināti līdz 100 cilvēkiem, un šāds apjoms nespēj radīt būtisku apdraudējumu jūras biotopiem un sugām.

Pašvaldība aicina pārskatīt plānā piedāvāto zonējumu un ierobežojumus, nosakot samērīgus risinājumus, kas vienlaikus nodrošina dabas aizsardzību un ļauj saglabāt piekrastes teritoriju dzīvotspēju.

Tukuma novada pašvaldība aicina uz tikšanos novada piekrastes komerczvejas zvejniekus, lai kopīgi ar pašvaldību izvērtētu izstrādātā plāna grozījumus un sagatavotu kopīgu viedokli Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP), kuru virzīt atkārtotai sabiedrības apspriešanai.

Pašvaldība uzsver - ja plānā netiks veiktas būtiskas izmaiņas un netiks nodrošināta sabalansēta pieeja starp dabas aizsardzību un piekrastes attīstību, Tukuma novads šādu plānu nesaskaņos.

LETA jau ziņoja, ka decembra sākumā DAP Salacgrīvas birojā notika aizsargājamo jūras teritoriju dabas aizsardzības plāna sabiedriskā apspriešana.

DAP projekta "Life Reef" vadītāja Ilze Sabule skaidroja, ka dabas aizsardzības plāna uzdevums ir saskaņot dabas aizsardzības un saimnieciskās darbības intereses, nodrošinot dabas vērtību saglabāšanu, kā arī netraucētu attīstību.

Aizsargājamo jūras teritoriju tīkls izveidots 2010. gadā un iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā "Natura 2000", lai nodrošinātu jūras biotopu, sugu saglabāšanu un migrējošo putnu barošanās un ziemošanas vietu aizsardzību.

Projektā veikta jūras bioloģiskās daudzveidības kartēšana ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņos, pārskatīti pieejamie dati par Latvijai piekritīgajiem jūras ūdeņiem, sniegti priekšlikumi aizsargājamo jūras teritoriju tīkla paplašināšanai, vienlaikus veidojot dažādas funkcionālās zonas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un saimnieciskās darbības īstenošanu.

Iebildumus pret plāna projektu pauduši piekrastes zvejnieki, norādot, ka tas nesamērīgi ierobežos zvejniecību.

DAP rosinot būtiski ierobežot zveju plašos jūras apgabalos Latvijas piekrastē. Tādējādi ļoti negatīvi tikšot ietekmēta saimnieciskā aktivitāte daudzos Rīgas līča un Baltijas jūras ciematos un pilsētās, kuros zveja, zivju kūpināšana un apstrāde ir svarīgs rūpals simtiem ģimeņu, zvejnieku saimniecību un uzņēmumu.