Rīga, 18. dec., LETA. Daugavpils dzīvnieku patversmes darbībai pašvaldība šogad piešķīrusi 176 400 eiro, aģentūru LETA informēja pašvaldībā.

Daugavpils pašvaldības dzīvnieku patversmes darbību nodrošina SIA "Labiekārtošana-D", un to uzrauga Daugavpils Komunālās saimniecības pārvalde.

Šogad patversmes darbībai piešķirts finansējums 176 400 eiro apmērā. Finansējuma apjoms ar katru gadu palielinās. Būtiskākās izmaiņas infrastruktūrā ir jaunas kaķu mājas iegāde, septiņu jaunu voljeru ierīkošana un veco voljeru remonts. Pakāpeniski tiek veikta arī telpu renovācija, tostarp kosmētiskais remonts virtuvē un dzīvnieku izolatorā.

"Katru gadu notiek aprīkojuma iegāde, kas palīdz strādāt dzīvnieku ķērājiem, kā arī veterinārmedicīniska aprīkojuma iegāde," stāsta patversmes darbu vadītāja, licencēta veterinārārste Oksana Bondare.

Patversmē ikdienā strādā seši darbinieki. Nozīmīgu atbalstu sniedz brīvprātīgie, kuri regulāri apmeklē patversmi, palīdz suņu pastaigās un socializācijā, lai dzīvnieki būtu labāk sagatavoti dzīvei jaunajās mājās.

Pašvaldība norāda, ka pozitīvas tendences redzamas patversmes darbības statistikas datos. 2020. gadā patversmē uzņemti 285 suņi, bet 2025. gadā - 164. Kaķu skaits samazinājies no 1079 līdz 662. Gandrīz piecas reizes samazinājies iemidzināto dzīvnieku skaits - 2020. gadā tika iemidzināti deviņi suņi un 108 kaķi, bet 2025. gadā - seši suņi un 11 kaķi.

Dzīvnieku patversmē ir reģistrēta ambulatorā veterinārmedicīnas iestāde, kur katrs dzīvnieks saņem nepieciešamās procedūras, vakcinācijas un ārstēšanu. Ķirurģiskās operācijas tiek veiktas sadarbībā ar SIA "Petvet" veterināro klīniku. 2025. gadā veterinārmedicīniskām izmaksām izdalīti 30 308 eiro.

Pašvaldībā atzīst, ka īpaši iepriecinošs ir adoptēto dzīvnieku skaita pieaugums - 2025. gadā jaunas mājas atraduši 104 suņi un 193 kaķi, turklāt 49 suņi un astoņi kaķi atgriezušies pie saviem iepriekšējiem saimniekiem. Kopumā drošas mājas atraduši 354 dzīvnieki.

Bondare skaidro, ka suņu uzņemšanas skaita samazināšanos veicina obligātā dzīvnieku apzīmēšana ar mikročipu un prasība, ka dzīvnieku pārdošanas vietnēs nedrīkst piedāvāt neidentificētus dzīvniekus.

"Pēdējo gadu laikā saistībā ar dzīvnieku aprūpes tendenču maiņu patversme piedāvā iedzīvotājiem tikai klaiņojošu kaķu sterilizāciju. Ja kaķis ir pieaudzis, mežonīgs un tā socializācija nav prognozējama, uzturēt to patversmē nav iespējas, tāpēc tas tiek izlaists atpakaļ kolonijā," skaidro Bondare.

Klaiņojošo kaķu koloniju sterilizācijas programma tiek īstenota jau kopš 2011. gada, un ik gadu pēc iedzīvotāju pieteikumiem tiek sterilizēti 400-500 kaķi. Papildus tiek īstenota arī saimnieka kaķu sterilizācijas programma sociālā riska grupām, kas ļauj trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām, pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti bez maksas sterilizēt savus kaķus sadarbībā ar vairākām veterinārajām klīnikām un biedrībām.

Patversmē norāda, ka joprojām pastāv dažādi izaicinājumi, piemēram, nepieciešamība pielāgoties aizvien stingrākām Ministru kabineta dzīvnieku labturības prasībām un problēma, ka daļa cilvēku bezatbildīgi iegādājas dzīvniekus, neapzinoties ar to saistītās rūpes. Ļoti bieži šie dzīvnieki tiek izmesti uz ielas vai nekontrolēti vairojas.

Vienlaikus patversmē skaidro, ka sistemātisks darbs, preventīvi pasākumi un sabiedrības izglītošana dod konkrētus rezultātus - mazāk bez pajumtes palikušo dzīvnieku, vairāk atbildīgu saimnieku un labturības prasībām atbilstoši turētu mājdzīvnieku. Patversme regulāri piedalās "Labo darbu nedēļā", organizē ekskursijas bērniem un skolēniem, sniedzot zināšanas par dzīvnieku labturību un klaiņojošu dzīvnieku problēmām.