Rīga, 18. febr., LETA. Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos pašvaldībām būtu rūpīgi jāizvērtē speciālo pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo amatpersonu turpmākais ieņemamais amats vietvarā, aģentūrai LETA atzina Valsts drošības dienestā (VDD).

Tāpat dienestā vērsa uzmanību, ka personas, kuras nav saņēmušas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, nav tiesīgas iepazīties ar valsts noslēpumu saturošu informāciju.

Kā vēstīts, no pašvaldību vadītājiem, kuri bija prasījuši pielaidi valsts noslēpumam, tā atteikta vienīgi Rēzeknes domes priekšsēdētājam Aleksandram Bartaševičam ("Kopā Latvijai"/LPV) un nu jau amatu pametušajam Jūrmalas mēram Gatim Truksnim (LZP). Savukārt Egils Helmanis (NA) pameta Ogres novada domes priekšsēdētāja amatu, pēc paša skaidrotā, veselības problēmu dēļ, tā arī neiesniedzis dokumentus pielaides saņemšanai. Pēc Ogres novada domes vadības maiņas Helmanis kļuvis par domes jaunā priekšsēdētāja Andra Kraujas (NA) biroja vadītāju.

Pērn rudenī Jūrmalas dome nolēma pašvaldībā izveidot jaunu - Stratēģiskās plānošanas jautājumu - komiteju, kuras vadīšanu uzticēja Truksnim.

Tāpat pielaide atteikta bijušajam Madonas vicemēram Aigaram Šķēlam (ZZS/LRA). Šķēls turpinās pašvaldībā vadīt Attīstības komiteju, kur tiks palielināts viņa darba apjoms.

Likumā minēti septiņi punkti, kāpēc personai tiek liegta pieeja valsts noslēpuma objektiem. Likums paredz, ka pielaidi nevar izsniegt, piemēram, ja personas rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā. Tāpat pielaidi nevar izsniegt, ja persona bijusi PSRS vai kādas ārpus NATO un Eiropas Savienības esošas dalībvalsts drošības dienesta darbinieks vai aģents.

Pieeja valsts noslēpuma objektiem tiek liegta arī personai "par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu", kā arī personai, kurai konstatēti psihiski un uzvedības traucējumi, tai skaitā traucējumi alkohola vai narkotiku lietošanas dēļ.