Rīga, 11. dec., LETA. Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) atcēlusi šomēnes plānotās sabiedriskās apspriešanas klātienes sanāksmes par jūras aizsargājamajām teritorijām Kolkā un Gaviezē, aģentūru LETA informēja DAP komunikācijas un dizaina nodaļas vadītāja Ilze Reinika.

Sabiedriskā apspriešana atcelta, lai atbilstoši jau pirmajās divās klātienes sanāksmēs Salacgrīvā un Ķemeros izskanējušajiem iebildumiem un rakstiski saņemtajiem priekšlikumiem pārskatītu un precizētu sabiedriski apspriežamos dokumentus.

Par precizētajiem priekšlikumiem tiks organizēta un izziņota atkārtota sabiedriskā apspriešana.

DAP ģenerāldirektore Laura Anteina atzīst, ka prezentētie zinātnieku sagatavotie priekšlikumi ir izraisījuši sabiedrībā būtisku satraukumu, šos priekšlikumus uztverot kā dabas aizsardzības plāna gala versiju. Tāpēc esot nolemts sabiedrības iesaistes procesu turpināt jaunā kvalitātē ar atjaunotām karšu un priekšlikumu versijām, sagaidot konstruktīvu sabiedrības līdzdalību.

Kā skaidro DAP, sabiedriskā apspriešana par dabas aizsardzības plānu jūras aizsargājamajām teritorijām ir tikai viens no dabas aizsardzības plāna izstrādes posmiem. Dabas aizsardzības plānā tiek apkopota visa pieejamā informācija par dabas vērtībām jūrā, izvērtēta esošo aizsargājamo jūras teritoriju efektivitāte, novērtētas ietekmes, kas apdraud jūras ekosistēmu, kā arī sagatavoti priekšlikumi rīcībām, kas veicamas, lai jūras vides kvalitāte uzlabotos. Dabas aizsardzības plānā papildus iekļauti ieteikumi arī normatīvo aktu pilnveidei.

DAP uzsver, ka Dabas aizsardzības plāns ir izstrādes procesā, un tas neatspoguļo galējo redakciju priekšlikumiem, kas tiks nodoti lēmumu pieņemšanai. Visi pašlaik prezentētie risinājumi ir zinātnieku un ekspertu priekšlikumi, kas pēc viedokļu un argumentētu komentāru saņemšanas tiek vērtēti, sabalansējot dabas aizsardzības un sociālekonomiskās intereses un vajadzības.

Neraugoties uz atceltajām klātienes sanāksmēm, līdz 18. decembrim ikviens interesents joprojām var iesniegt rakstiskus priekšlikumus pa pastu vai uz e-pasta adresi pasts@daba.gov.lv.

Visus iesniegtos priekšlikumus apkopos, izskatīs un rūpīgi vērtēs. Pamatotās idejas tiks iestrādātas plāna saturā, savukārt noraidījumiem tiks sniegts skaidrojums, sola DAP.

Pēc atkārtotām publiskajām apspriešanām pilnveidotais plāns tiks nodots pašvaldībām atzinumu sniegšanai, vēlāk tiks sasaukta pēdējā konsultatīvās grupas sanāksme, kurā dalībnieki apstiprinās dokumenta tālāko virzību. Dabas aizsardzības plānu apstiprina viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs, un tam ir rekomendējošs raksturs. Tas pats par sevi nerada izmaiņas teritoriju robežās vai zonējumā un neievieš jaunus izmantošanas ierobežojumus.

Plāna izstrāde sākās 2022. gada maijā ar klātienes sanāksmēm Salacgrīvā, Engurē, Ventspilī un Liepājā. Lai nodrošinātu, ka plāns būtu nozares profesionāļu, teritoriju lietotāju un dabas aizsardzības ekspertu kopīgi apspriests un pārdomāts, tika izveidota konsultatīvā grupa ar Zemkopības, Satiksmes, Ekonomikas, Klimata un enerģētikas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra, Vēja enerģijas asociācijas, Rīgas brīvostas pārvaldes, Latvijas Jūras administrācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, vairāku pašvaldību - Tukuma, Ventspils, Talsu, Limbažu, Jūras Spēku krasta apsardzes dienesta, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Valsts vides dienesta un Vides aizsardzības kluba pārstāvjiem. Konsultatīvās grupas sanāksmes ir atvērtas, tajās iesaistās ikviens interesents, informē DAP.

2024. gadā plāna izstrādes komanda aicināja uz individuālām sarunām visas piekrastes pašvaldības un citas iesaistītās institūcijas. Sarunas notika ar vairākām ostu pārvaldēm, pašvaldībām, Valsts vides dienestu un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi. Paralēli šim dialogam zinātnieki un eksperti divus gadus ne tikai ievāca jaunus lauka datus, bet arī apkopoja visus līdz šim zināmos un pieejamos datus no dažādiem projektiem un monitoringiem par visiem Latvijai piekritīgajiem jūras ūdeņiem, skaidro DAP.

Kā vēstīts, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV) sola pārstrādāt Jūras aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plāna priekšlikumu.

Ņemot vērā iesaistīto pušu, tai skaitā piekrastes zvejnieku un ūdens sporta pārstāvju paustos viedokļus par dabas aizsardzības plānā ietvertajiem priekšlikumiem aizsargājamām jūras teritorijām un to aizsardzības un izmantošanas noteikumiem, sabiedriskā apspriešana par Jūras aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plānu ir apturēta.

Kā aģentūru LETA informēja Limbažu novada pašvaldībā, Salacgrīvā notikušajā dabas aizsardzības plāna sabiedriskajā apspriešanā piedalījās Limbažu novada pašvaldības vadība, vietējie iedzīvotāji, piekrastes zvejnieki un citi interesenti - daudzi bija ieradušies, lai paustu bažas par to, kā plānotie ierobežojumi ietekmēs viņu ikdienas nodarbošanos un iztiku.

Viens no pirmajiem satraukumu pauda zvejnieks no Kuivižiem Jānis Krūmiņš. Viņš uzsvēra, ka jaunais plāns draud iznīcināt piekrastes zvejniecību. "Ja pieņems jūras aizsardzības plānu, tas būs ļoti liels posts visiem zvejniekiem, jo visās aktīvākajās zvejas vietās ir šie liegumi, un mēs principā vairs nevarēsim zvejot," pauda zvejnieks. Viņš arī komentēja, ka, ja ierobežojumi stāsies spēkā, būs jādodas daudz tālāk prom no pierastajām vietām, transportējot visas laivas un lielos zvejas rīkus, kas, viņaprāt, nav praktiski.

Vairāki zvejnieku pārstāvji norādīja, ka šāds plāns esot drauds ilggadējām tradīcijām un vietējai kopienai. Daudziem jūras darbs esot ģimenes arodā nodots no paaudzes paaudzē, un stingri liegumi daudziem nozīmēšot ne tikai ienākumu zudumu, bet arī kultūras un dzīvesveida izzušanu.

Savukārt biedrība "Mazjūras zvejnieki" aicināja visus līdz 18. decembrim nosūtīt vēstules DAP, iebilstot pret to, ka topošajā aizsargājamo jūras teritoriju dabas plānā tiekot noteikti jebkādi liegumi piekrastes zvejai, kā arī atpūtai uz ūdeņiem ar kuģošanas līdzekļiem, tostarp ar dzinējiem un vēja dzītiem peldlīdzekļiem.

Biedrība apgalvoja, ka DAP lielā daļā piekrastes vēlas noteikt sezonālo liegumu no 15. marta līdz 31. augustam, liedzot jebkādas darbības, tajā skaitā piekrastes zveju, burāšanu, veikbordu un jebkādas tamlīdzīgas aktivitātes uz ūdens.