Rīga, 2. marts, LETA. Pērn palielināts atbalsts nacionāla mēroga jaunatnes organizācijām, gadā aktivitātēs iesaistot vismaz 10 000 jauniešu, teikts Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) ikgadējā ziņojumā Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību, kuru šodien skatīja valdība.

Kā pausts ziņojumā, valdība rīkojusies, lai atbalstītu latviskās kultūras, tradīciju un kultūras mantojuma izpēti un saglabāšanu, kā arī laikmetīgo mākslu un jaunradi, kas stiprina Latvijas identitāti un vairo starptautisko atpazīstamību.

Ziņojumā norādīts, ka laikmetīgai vizuālajai mākslai tagad ir mājvieta - Latvijas Nacionālā mākslas muzeja struktūrvienības "Arsenāls" sastāvā izveidota Laikmetīgās mākslas muzeja nodaļa. Papildus tam ieviesta arī valsts garanta sistēma valsts akreditētajiem muzejiem, paredzot valsts atbalstu ārvalstu mākslinieku izstāžu veidošanai Latvijā. Ar deleģējumu noteikts nodrošināt laikmetīgās dejas norises Rīgas cirka radošajā programmā.

Tāpat ziņojumā norādīts, ka sekmīgi aizvadīta Latvijas dalība Venēcijas biennāles 19. starptautiskajā arhitektūras izstādē ar paviljonu "Aizsardzības ainava", kas starptautiskajā vidē esot apliecinājis Latvijas radošo potenciālu un profesionālās mākslas konkurētspēju. Sākts sagatavošanās darbs Latvijas paviljona veidošanai Venēcijas biennāles 61. starptautiskajā mākslas izstādē 2026. gadā, lai nodrošinātu Latvijas klātbūtni pasaules nozīmīgākajā laikmetīgās mākslas forumā.

Atpazīstamības veidošanai ārzemēs lielākajos Eiropas grāmatu tirgos nodrošināti Latvijas stendi un 2025. gadā atbalstīti 54 Latvijas grāmatu izdošanas projekti ārvalstīs, norādīts premjeres ziņojumā.

Lai radošās industrijas ieņemtu vietu Latvijas ekonomikā un eksporta tirgos, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) Biznesa inkubācijas programmā turpinās konsultācijas radošo industriju mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, norāda Siliņa.

Premjere atgādina, ka 2025. gadā valdība konceptuāli atbalstīja Latvijas Mākslas akadēmijas un Latvijas Kultūras akadēmijas ieceri izveidot kopīgu starptautisku studiju programmu animācijā. "Tas veicinās kultūras nozares un radošo industriju attīstību, tostarp nākotnē radot jaunas darba vietas, un ir nozīmīgi valsts ekonomikas izaugsmei un Latvijas starptautiskajai atpazīstamībai," pausts ziņojumā.

Tāpat pērn Latvijas augstskolas sāka jauna doktorantūras modeļa ieviešanu, kā arī ir sākts atbalsts pēcdoktorantūras pētniecībai. Savukārt 2024. gadā atklāts "Riga Makerspace" - Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas un Latvijas Mākslas akadēmijas prototipēšanas darbnīca radošo industriju izglītības procesa nodrošināšanai. Latvijas Kultūras akadēmijas Tālākizglītības centrs sniedzis profesionālās pilnveides iespējas kultūras jomā strādājošiem visā Latvijā.

Ziņojumā akcentēts, ka Kultūras ministrija mērķtiecīgi paplašinot kultūras piekļūstamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, gan īstenojot praktiskas apmācības nozares darbiniekiem, gan ieviešot piekļūstamības nosacījumus projektu kritērijos. Kultūras pieejamībai reģionos 35% no regulāro kultūras projektu konkursu finansējuma jau tagad tiek novirzīti norisēm ārpus Rīgas, atzīmēts ziņojumā.

Siliņa norāda, ka 2026. gadā tiks nodrošinātas mērķprogrammas latviešu vēsturisko zemju atbalstam un profesionālās mākslas pieejamībai, konkursa kārtībā 15 mākslas un rakstniecības rezidences saņems atbalstu savai darbībai.

Līdztekus, pamatojoties uz Valsts pētījumu programmas atziņām par kultūras ekosistēmu, ir uzsākta kultūras pakalpojumu groza pārskatīšana, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un vienmērīgu kultūras pieejamību visā valsts teritorijā, norāda Ministru prezidente.

Tāpat premjere atzīmē, ka šogad tiks nodrošināta kultūras infrastruktūras mērķtiecīga un ilgtspējīga attīstība, virzot Rīgas filharmonijas projektu, ieviešot jaunu Latgales vēstniecības "Gors" pārvaldības modeli un nosakot valsts kultūras infrastruktūras prioritātes nākamajam Eiropas Savienības fondu periodam, vienlaikus attīstot arhīvu un atmiņas institūciju telpu risinājumus, izglītības infrastruktūru un piekļūstamību. Parakstīts arī memorands par jauna kino paviljona veidošanu Rīgā, atzīmērs ziņojumā.

Premjeres ziņojumā norādīts, ka uzsākta arī jaunas pilsoniskās sabiedrības attīstības stratēģijas izstrāde, iesaistot nevalstiskās organizācijas.

Savukārt, lai stiprinātu jauniešu pilsonisko līdzdalību, 2025. gadā uzsākts Nacionālais Jaunatnes dialogs, nodrošinot regulāras konsultācijas starp jauniešiem un lēmumu pieņēmējiem. Kā norāda Siliņa, pirmais Nacionālais Jaunatnes forums pulcēja 140 jauniešu līderus un politikas veidotājus, iezīmējot strukturētu nacionāla līmeņa sadarbību.

Pērn pirmo reizi Latvijā notika arī jauniešu Signālvēlēšanas, pilotprojektā iesaistot 2000 jauniešu 15 pašvaldībās un stiprinot viņu izpratni par demokrātiskiem procesiem. Iniciatīva tiks paplašināta, nodrošinot plašāku vidusskolu un profesionālās izglītības iestāžu iesaisti, pausts ziņojumā.