Rīga, 3. febr., LETA. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien atbalstīja priekšlikumus pagarināt Rēzeknes, Liepājas un Latgales speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) darbības termiņu līdz 2050. gada 31. decembrim.

Patlaban SEZ darbības termiņš ir noteikts līdz 2035. gada 31. decembrim.

Komisija pirmajā lasījumā atbalstīja vairāku no Latgales nākušu Saeimas deputātu izstrādātos grozījumus Rēzeknes SEZ likumā, kā arī Nacionālās apvienības (NA) izstrādātos grozījumus Liepājas SEZ likumā, kas paredz abu SEZ darbības termiņa pagarināšanu līdz 2050. gada 31. decembrim.

Vienlaikus komisija otrdien trešajam lasījumam Saeimā virzīja grozījumus Latgales SEZ likumā, kas paredz Alūksnes novadu iekļaut Latgales SEZ. Ņemot vērā iesniegtos grozījumus Rēzeknes SEZ un Liepājas SEZ likumos, komisija atbalstīja priekšlikumu analoģiski pagarināt arī Latgales SEZ darbības termiņu līdz 2050. gada 31. decembrim.

Vienlaikus likumprojektiem par Rēzeknes SEZ un Liepājas SEZ darbības pagarināšanu tika noteikta steidzamība.

Plānots, ka nodokļu atvieglojumu jautājums brīvostām un SEZ plašāk tiks skatīts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kur Ekonomikas ministrija (EM) ir iesniegusi priekšlikumu likumprojektam "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", aicinot pagarināt atbalstu brīvostās un SEZ līdz 2050. gada 31. decembrim.

Ministrijā iepriekš norādīja, ka līdz šim ir noteikts termiņš 2035. gada 31. decembris, kas ir mazāks par desmit gadiem, un tas attiecīgi nenodrošina pietiekamu tiesisko stabilitāti un prognozējamību ne esošajām brīvostu un SEZ kapitālsabiedrībām, ne potenciālajiem investoriem.

Jau ziņots, ka likumprojektā par Rēzeknes SEZ darbības pagarināšanu skaidrots, ka 2025. gada izskaņā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē tika skatīts priekšlikums par Latgales SEZ darbības termiņa pagarināšanu un šis priekšlikums komisijā guva politisku atbalstu.

Tas savukārt rosinājis sagatavot attiecīgu likuma grozījumu par Rēzeknes SEZ darbības termiņa pagarināšanu, lai nodrošinātu līdzvērtīgus nosacījumus un vienlīdzīgu konkurenci uzņēmējdarbībai reģionā, saglabātu reģiona konkurētspēju un sekmētu sabalansētu teritorijas attīstību. Tas būtu svarīgs signāls investoriem par stabilitāti un ilgtermiņa attīstības perspektīvām Latgalē, pauž deputāti.

Kā norāda likumprojekta autori, kopš Rēzeknes SEZ izveides, komercsabiedrības tajā ir investējušas 310,7 miljonus eiro, kas ir ievērojams ieguldījums vietējā ekonomikā. Tomēr šo investīciju pilnīga izmantošana līdz 2035. gadam, kad beidzas Rēzeknes SEZ darbības termiņš, praktiski nav iespējama, pausts anotācijā.

Vienlaikus, kā norāda deputāti, lai nodrošinātu vienlīdzīgus un konkurētspējīgus nosacījumus uzņēmējdarbībai visā Latgalē, ir svarīgi, ka Rēzeknes SEZ darbības termiņš tiek pagarināts analoģiski Latgales SEZ, kur šāds priekšlikums jau ir saņēmis politisku atbalstu. Abām speciālajām ekonomiskajām ir līdzīga loma reģiona attīstībā, tāpēc konsekvents regulējums ir svarīgs gan investoriem, gan pašvaldībām, gan valsts attīstības plānošanas sistēmai, pauž deputāti.

Savukārt likumprojektā par Liepājas SEZ darbības pagarināšanu teikts, ka pēdējā laikā Saeimā tiek apspriests jautājums par SEZ nākotni un to nozīmi reģionu attīstībā. Ņemot vērā diskusijas par citu SEZ, tostarp Rēzeknes SEZ darbības termiņa pagarināšanu, esot pamatoti izvērtēt analoģisku pieeju arī attiecībā uz Liepājas SEZ.

NA deputātu ieskatā, Liepājas SEZ ir viens no nozīmīgākajiem uzņēmējdarbības attīstības instrumentiem Kurzemes reģionā, kas veicina ražošanas, loģistikas, ostas pakalpojumu, tranzīta un eksporta nozaru attīstību. Tās teritorija aptver 3979 hektārus, kas veido aptuveni 65% no visas Liepājas pilsētas platības.

Kā norāda NA, gadījumā, ja atlikušais SEZ darbības termiņš ir salīdzinoši īss, tas var radīt neskaidrības saistībā ar nodokļu atvieglojumu pieejamību un investīciju atmaksāšanas iespējām. Šādā situācijā daļa potenciālo investoru varot izvēlēties citas valstis vai reģionus, kur nosacījumi ir stabilāki un paredzamāki. "Šis fakts samazina Liepājas konkurētspēju un iespējas piesaistīt jaunas investīcijas," pausts likumprojekta anotācijā, norādot, ka svarīgi arī apzināties, ka Liepājas SEZ ir veidota un attīstīta daudzu gadu garumā un tās reputācija, sadarbība ar uzņēmējiem un pieredze ir nozīmīgs pamats investoru uzticībai.