Rīga, 26. apr., LETA. Kuldīgas novada pašvaldība, īstenojot pārrobežu projektu kopā ar Šilutes H. Šoja muzeju Lietuvā, Kuldīgā sākusi pils telpas konservāciju, kuras laikā atklājušās līdz šim maz pētītas un nozīmīgas vēsturiskas liecības par seno Kuldīgas mūra pili, aģentūru LETA informēja pašvaldībā.

Pilsētas dārzā, kur zem neliela uzkalniņa līdz mūsdienām saglabājusies daļa no Livonijas ordeņa pils, būvdarbu laikā atklāti mūra sienu fragmenti, kāpnes, dažādas būvdetaļas un īpaši labi saglabājies flīzētas grīdas fragments. Atrastās liecības sniedz jaunu ieskatu Kuldīgas pils vēsturē un apliecina šīs vietas nozīmi ne vien pilsētas, bet arī visas Latvijas kultūrvēsturiskajā mantojumā, uzsver pašvaldībā.

Darbi notiek projektā "Mantojuma stāsti: Švekšna un Kuldīga tolaik un tagad". Tā mērķis ir saglabāt, atjaunot un atvērt kultūras mantojuma objektus sabiedrībai, vienlaikus veicinot kultūras pārrobežu tūrismu Švekšnā un Kuldīgā, kā arī izveidojot tūrisma maršrutus, kas savienos abas vietas.

Kuldīgā šajā projektā pašvaldība ir sākusi pils telpas konservācijas darbus un digitālas ekspozīcijas izveidi.

Pašvaldība skaidro, ka pils telpas konservācijas darbi tiek veikti ar mērķi saglabāt vienu no uzskatāmākajām līdz mūsdienām saglabātajām liecībām par Kuldīgas pili. Kuldīgas mūra pils, zināma arī kā Goldingen un Iesusborc, tika uzcelta Ventas kreisajā krastā pie rumbas laikā no 1242. līdz 1245. gadam kā galvenais Livonijas ordeņa atbalsta punkts Kurzemē.

Viduslaikos tā bija Livonijas ordeņa komtura pils, reģiona administratīvais un militārais centrs, turklāt atradās nozīmīgā ceļa no Rīgas uz Prūsiju tuvumā. Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes izveidošanas 1561. gadā pils kļuva par hercogu rezidenci un tika vairākkārt pārbūvēta un remontēta. Vēlāk, Lielā Ziemeļu kara laikā, pils tika izpostīta un pamesta, bet tās akmeņi 18. un 19. gadsimtā izmantoti Kuldīgas māju būvniecībā. 19. gadsimta otrajā pusē pils vietā tika izveidots parks.

Līdz šim pils teritorija ir pētīta salīdzinoši maz. 20. gadsimta 30. gados materiālus par pili apkopoja novadpētnieks Valfrīds Fromholds-Treijs, bet profesionāla arheoloģiskā izpēte nelielos laukumos veikta 21. gadsimta sākumā arheologa Mārtiņa Lūsēna vadībā. Arī pašlaik atsegšanas darbi notiek arheologa uzraudzībā, un jau pirmie atklājumi apliecina, ka zem uzbēruma saglabājušās bagātīgas vēstures liecības, informē pašvaldībā.

Patlaban tiek atrakts pils telpas velves ārējais apjoms, lai būtu iespējams veikt velves mūra izšuvošanu ar kaļķa javu un izbūvēt hidroizolāciju no ārpuses, izmantojot māla javas slāni. Konservācijas darbu laikā paredzēts stiprināt pārseguma velvi un mūra sienas, attīrīt un aizpildīt šuves telpas iekšpusē, pārmūrēt neoriģinālās atbalsta sienas pie ieejas, ierīkot jaunu elektroinstalāciju, kā arī atjaunot ārdurvis un iekšējās kāpnes.

Norokot Pilsētas dārza centrā esošo uzbērumu, atklājās ne vien mūra konstrukcijas, bet arī ļoti labi saglabājies flīzētas grīdas fragments. Uz atsevišķām māla flīzēm redzami dzīvnieku pēdu nospiedumi, kas sniedz ieskatu pils pastāvēšanas laika ikdienā. Savukārt rets atradums ir vienā no flīzēm atklātais senas spēles laukums. Visi atradumi vēl tiks padziļināti analizēti un precīzāk datēti, tomēr jau patlaban ir skaidrs, ka daļa no tiem attiecināma uz Kurzemes un Zemgales hercogu valdīšanas laiku, skaidroja pašvaldībā.

Papildus konservācijai Kuldīgas novada pašvaldība projektā paredzējusi izveidot arī digitālu ekspozīciju ar spēļošanas elementiem. Saskaņā ar iepirkuma rezultātiem to veidos SIA "DJA". Ekspozīcijas izveidei tiks veikta vēsturiskā izpēte, izstrādāts saturs un uzstādīts nepieciešamais aprīkojums. Plānots, ka ekspozīcija stāstīs par Kuldīgas mūra pili kā vienu no nozīmīgākajām celtnēm pilsētas vēsturē, iezīmējot tās vietu Kuldīgas, Kurzemes, Latvijas un Eiropas vēstures kontekstā.

Konservācijas darbus objektā veic SIA "Būvfirma INBUV", arheoloģisko uzraudzību nodrošina arheologs Lūsēns, būvuzraudzību veic IK "FM Grupa", savukārt konservācijas dokumentācijas izstrādātājs un autoruzraugs ir SIA "Arhitektes Ināras Caunītes birojs". Kopējās darbu izmaksas saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem ir 179 429 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Projektu līdzfinansē "Interreg VI-A Latvijas-Lietuvas programma 2021.-2027. gadam". Projekta kopējais finansējums ir 748 701 eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums 598 961 eiro.