Rīga, 7. marts, LETA. Atzinumu par pašvaldību saistošo noteikumu tiesiskumu vides piesārņojuma jomā sniedz Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), teikts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) vēstulē Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

VARAM, vērtējot Saeimā konceptuāli atbalstītos grozījumus likumā "Par piesārņojumu", norādījusi, ka tai nav piešķirta kompetence izvērtēt pašvaldību saistošo noteikumu samērīgumu, un norāda, ka likumprojekta anotācijā nepamatoti iekļauta kā institūcija, pie kuras varētu vērsties noteikumu adresāti gadījumos, ja pašvaldība noteiktu nesamērīgas prasības.

Ministrija norāda, ka atbilstoši Pašvaldību likumam tās uzdevums ir izvērtēt saistošo noteikumu tiesiskumu, proti, atbilstību augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem, taču samērīguma jautājumi nav ministrijas kompetencē.

Ministrija arī akcentē, ka pēc valdības 2024. gada 7. jūnija rīkojuma par institucionālo reformu vides aizsardzības politikas joma (izņemot dabas aizsardzību) nodota KEM. Līdz ar to tieši KEM ir atbildīgā nozares ministrija, kas ir tiesīga sniegt argumentētu atzinumu par pašvaldību saistošo noteikumu tiesiskumu vides piesārņojuma jomā.

Tāpēc VARAM uzsver, ka likumprojekta anotācijas daļā, kur paredzēts, ka iedzīvotāji vai uzņēmēji samērīguma strīdu gadījumā var vērsties ministrijā, tā norādīta nepamatoti.

Jau ziņots, ka Saeimā konceptuāli atbalstītais likumprojekts paredz, ka pašvaldības savā administratīvajā teritorijā gādā par cilvēku aizsardzību pret nevēlamu vai kaitīgu troksni, kas rodas pasākumos, izklaides vietās un izklaides darbību rezultātā.

Likumu "Par piesārņojumu" plānots papildināt, nosakot, ka pašvaldība var izdot saistošos noteikumus, kuros paredz pašvaldības atļauju izsniegšanu gadījumos, kad pasākumu laikā, izklaides vietās un izklaides darbību rezultātā tiks radīts troksnis.

Noteikumos varēs noteikt prasības un kārtību skaņu pastiprinošu iekārtu izmantošanai, kā arī to, kā tiek uzraudzīta šo prasību un kārtības ievērošana. Tāpat varēs noteikt prasības attiecībā uz skaņas izolāciju, kā arī to, kā tiek uzraudzīta šo prasību ievērošana.

Līdztekus pašvaldība noteikumos varēs noteikt institūcijas, kas ir tiesīgas kontrolēt attiecīgo pašvaldības saistošo noteikumu izpildi.

Ņemot vērā to, ka trokšņošanas problemātika katrā pašvaldībā var būt atšķirīga, likumprojekts paredz pašvaldībai rīcības brīvību izšķirties, vai šāds regulējums tai ir nepieciešams. Tikai tādā gadījumā pašvaldība var izdot saistošos noteikumus, norādīts likumprojekta anotācijā.

Likumprojekts būtu attiecināms uz tādām izklaides vietām kā, piemēram, bāri, restorāni, naktsklubi, koncertzāles, viesnīcas, sarīkojumu vietas un tamlīdzīgi. Saskaņā ar likumprojektu par izklaides vietām un izklaides trokšņa avotu var tikt uzskatītas arī citas vietas, piemēram, privātu un publisku pasākumu telpas, viesu nami, pirtis, terases, skatuves, privātiem un publiskiem pasākumiem paredzētas ārtelpas.

Likumprojektā nav precizēts, kas ir saprotams ar terminiem "pasākums" un "izklaides darbība". Autori skaidro, ka konkrēto terminu saturs ir nosakāms katrā atsevišķā gadījumā. Par pasākumu var tikt uzskatīts svētku, piemiņas, sporta, izklaides vai atpūtas pasākums, kā arī cita veida pasākumi, kuru rīkošanas rezultātā var tikt radīts troksnis.

Savukārt par izklaides darbību var tikt uzskatīta jebkura izklaidējoša darbība - jautra, patīkama laika pavadīšana, kas var būt gan individuāla, gan kolektīva, norādīts likumprojekta anotācijā.