Rīga, 29. apr., LETA. Jūrmalas dome plāno neatbalstīt iniciatīvu par jaunu koku stādīšanu pilsētā katra nocirstā koka vietā, liecina 30. aprīļa domes sēdei sagatavotais lēmumprojekts.

Domē iesniegtās iniciatīvas "Stādīt, nevis cirst! Par katru nocirsto koku Jūrmalā - iestādīt jaunu" autori mudina pašvaldību par katru nocirsto koku pilsētas mežos iestādīt vienu jaunu koku tajā pašā Jūrmalas teritorijā, kā arī aizliegt smagās tehnikas izmantošanu pilsētas mežos, izņemot ārkārtas gadījumus. Tāpat kolektīvā iesnieguma autori aicina nodrošināt publiski pieejamu un caurskatāmu informāciju par ciršanas apjomiem, rezultātiem un meža atjaunošanu.

Lēmumprojektā pašvaldība norāda, ka lielākā daļa Jūrmalas pašvaldībai piederošo mežu ir Eiropas nozīmes biotops "Mežainās piejūras kāpas" ar priedi kā valdošo koku sugu un arī meža tips ir atbilstošs priedei. Tāpēc arī meža atjaunošana ir jāveic ar priedi, izņemot izteikti mitrākus meža nogabalus, kur būtu pieļaujama arī bērza vai melnalkšņa stādīšana.

"Priede fizioloģiski kā suga ir izteikti gaismas prasīga - apēnojumā tā biežāk cieš no skuju slimībām, nīkuļo un nereti iet bojā. Nav arī ieteicama priedes atjaunošana zem pieaugušo koku vainagu klāja. Līdz ar to vietās, kur mežaudzes šķērslaukums ir atbilstošs normatīvajiem aktiem, papildu koku stādīšana būtu neefektīva," norāda pašvaldībā.

Savukārt vietās, kur normatīvie akti nosaka meža atjaunošanu pēc koku ciršanas, tas jau ir noteikts līgumā ar SIA "Forest mentor group". Pašlaik ir identificētas trīs teritorijas, kurās meža atjaunošana tiks veikta. Atkarībā no koku sugas šajās trīs teritorijās kopumā paredzēts iestādīt 2500 līdz 3500 sertificētu meža ietvarstādu.

"Attiecībā par kolektīvajā iesniegumā norādīto koku izciršanu un šim nolūkam izmantoto mežizstrādes tehniku pašvaldības īpašumā esošajos nekustamajos īpašumos ir norādāms, ka mūsdienu mežizstrāde nav iedomājama bez specializētas tehnikas izmantošanas, tāpēc šādas tehnikas pilnīga aizliegšana nav iespējama," komentē pašvaldībā.

Lēmumprojektā arī pausts, ka pašvaldībai piederošie meži nav mežsaimnieciski un tie nav plānveidīgi apsaimniekoti kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas. Lielā daļā mežu teritoriju meža inventarizācija ir novecojusi un neatbilst esošajai situācijai dabā. Tāpēc primāri ir veicama meža inventarizācija gan masīvos, kuros ir veiktas sanitārās cirtes, gan arī pārējās meža teritorijās. Attiecīgi pēc tam katram atsevišķam meža masīvam var veidot plānus, kas ietvertu arī nevalstisko vides organizāciju speciālistu un citu vides jomas ekspertu viedokļus.

Jau ziņots, ka Jūrmalā pērn vairākās meža teritorijās veiktas sanitārās izlases cirtes un galvenās izlases cirtes, kas izsauca vietējo iedzīvotāju neapmierinātību.