Rīga, 3. febr., LETA. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien trešajam lasījumam atbalstīja Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likumprojektu.

Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likumprojekts tiek izstrādāts, lai, pēc autoru vārdiem, stiprinātu gan materiālā, gan nemateriālā kultūrvēsturiskā mantojuma vērtību aizsardzību un saglabāšanu Kuldīgas vecpilsētā.

Kuldīgas vecpilsēta ir iekļauta Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) pasaules mantojuma sarakstā, un pilsētas vēsturiskā centra likuma projekts izstrādāts, lai noteiktu šīs kultūrvēsturiskās vietas saglabāšanu, aizsardzību, attīstību un pilnvērtīgu pārvaldību.

Likumprojekts paredz īpašu vēsturiskā centra pārvaldības un uzraudzības sistēmu, kas veicināšot valsts, pašvaldības un sabiedrības sadarbību kultūras mantojuma aizsardzībā.

Likumā plānots noteikt Kuldīgas vecpilsētas un aizsardzības zonas teritoriju 173,18 hektāru platībā. Vēsturiskās vides saglabāšanai šajā teritorijā noteiks ēku būvniecības un pārbūves ierobežojumus, kā arī no 2029. gada Kuldīgas vecpilsētā esošiem nekustamajiem īpašumiem paredzēts noteikt pienākumu šīs ēkas apdrošināt.

Tāpat likumprojekts paredz, ka šiem īpašumiem zemesgrāmatā būs jāatspoguļo to īpašais statuss - kultūras piemineklis pasaules mantojuma vietā.

Plašākas tiesības iesaistīties nekustamā īpašuma jautājumos paredzētas Kuldīgas novada pašvaldībai. Lai novērstu kultūrvēsturisko ēku bojāeju, pašvaldība nepienācīgi uzturētus, nesakoptus vai novārtā atstātus īpašumus varēs atsavināt.

Likumprojekts paredz izveidot Kuldīgas vecpilsētas sadarbības padomi, kas koordinēs valsts, pašvaldības un sabiedrības iesaisti mantojuma pārvaldībā, kā arī vērtēs ietekmi uz kultūrainavu, tostarp apkārtējo novadu teritorijās.

Kuldīgas vecpilsētas sadarbības padomē iekļaus Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvi, Kuldīgas novada domes priekšsēdētāju un Kuldīgas novada pašvaldības pārstāvi, kurš atbild par Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību un Kuldīgas novada pašvaldības pārstāvi, kurš atbild par Kuldīgas novada plānošanu. Tāpat padomē strādās kultūras ministra deleģēts pārstāvis, Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas pārstāvis, biedrības "ICOMOS Latvija" - starptautiskās kultūras mantojuma aizsardzības organizācijas nacionālās komitejas pārstāvis, mantojuma vietas pārvaldnieka pārstāvis un Kuldīgas novada pašvaldības apstiprināts nevalstiskās organizācijas pārstāvis. Padomes locekļus izvirza attiecīgā institūcija uz trim gadiem. Padomes priekšsēdētāja pienākumus pilda Kuldīgas novada domes priekšsēdētājs.

Ienākumus no kultūras pieminekļu izmantošanas pašvaldība izmantos Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanai, aizsardzībai un attīstībai, paredz likumprojekts.

Lai novērstu vai mazinātu negatīvo ietekmi uz saglabājamām un aizsargājamām Kuldīgas vecpilsētas vērtībām, it īpaši pilsētas siluetu, panorāmu un skatu perspektīvām, kā arī saglabātu vēsturiskās ainavas integritāti un novērstu vai mazinātu tās piesārņojumu, Kuldīgas vecpilsētas ainavas un citu īpašas nozīmes universālas vērtības elementu aizsardzības nolūkā ir noteiktas vairākas prasības attiecībā uz objektiem, kuru augstums ir ne mazāks par 350 metriem. Likumprojekta pielikumos ir norādītas konkrētas teritorijas, kur šādus objektus izvietot aizliegts, vai arī veicams ietekmes uz mantojumu novērtējums.

Kuldīgas vecpilsētas likumprojekta autori anotācijā uzsvēruši, ka īpašais likums stiprinās Kuldīgas kā kultūras tūrisma galamērķa konkurētspēju, piesaistīs investīcijas un radīs jaunas uzņēmējdarbības iespējas, vienlaikus saglabājot pilsētas autentisko vidi.

Iepriekš Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) bija vērsusies ar vēstuli Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijā, kurā pausti vairāki iebildumi pret īpašu likumu Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanai un aizsardzībai.

LTRK vērš atbildīgās komisijas uzmanību, ka likumprojekts pirms tā iesniegšanas Saeimā nav pārrunāts ar uzņēmēju organizācijām, kā arī Kuldīgas uzņēmējiem, kuriem jau ir plāni par īpašumu attīstību vai tos plāno.

Vēstulē teikts, ka LTRK biedri norādījuši, ka jau šobrīd apbūves noteikumi Kuldīgas pilsētā ir pietiekami strikti un, ievērojot birokrātiskos procesus, gan saskaņošana, gan uzņēmējdarbības attīstība ir lēna un dārga.

LTRK vērš uzmanību, ka likumprojekts cita starpā paredz, ka Kuldīgas novada pašvaldībai būs pirmpirkuma tiesības uz Kuldīgas vecpilsētas teritorijā esošu nekustamo īpašumu, kas tiek atsavināts. LTRK biedri norādījuši, ka, kopš stājās spēkā Pašvaldību likums, pašvaldībām vairs nav pirmpirkuma tiesību. Līdz ar to ir būtiski likumprojekta izstrādes laikā skaidrot, kāds būs mehānisms, lai realizētu šādu normu.

Ņemot vērā, ka pirms likumprojekta iesniegšanas Saeimā diskusijas ar uzņēmējiem nav bijušas, LTRK pauž bažas, ka lielākā daļa arī pēc likuma pieņemšanas par tajā ietvertajām normām nezinās līdz brīdim, kad tiks veikts kāds darījums ar nekustamo īpašumu. LTRK lūdz skaidrot, kā šis process iecerēts praktiski.

Savukārt, vērtējot ieceri izveidot Kuldīgas vecpilsētas sadarbības padomi, LTRK ieskatā no pilsētas attīstības viedokļa ir būtiski tās sastāvā iekļaut uzņēmējus un ēku īpašniekus, kas faktiski jau šobrīd ir tie, kas veic investīcijas, lai atjaunotu ēkas Kuldīgas vecpilsētā, un veicinātu vecpilsētas saglabāšanu. LTRK ieskatā šādas padomes sastāvs ir jāpapildina ar uzņēmēju pārstāvjiem.

Iepriekš ziņots, ka likumprojektu pamatā izstrādājusi Kuldīgas novada pašvaldība sadarbībā ar jomas ekspertiem, bet parlamentā to virza "Jaunās vienotības" deputāte, bijusī Kuldīgas domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa. To parakstījuši 12 deputāti no gandrīz visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām - Bērziņa, Ingrīda Circene (JV), Andris Šuvajevs (P), Ilze Indriksone (NA), Nauris Puntulis (NA), Māris Kučinskis (AS), Lauris Lizbovskis (AS), Artūrs Butāns (NA), Jānis Vucāns (ZZS), Edgars Putra (AS), Oļegs Burovs (GKR) un Jānis Zariņš (JV).