Rīga, 7.aug., LETA. Pašvaldībām trūkst atbilstoša valsts atbalsta sociālo pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem, uzskata Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai").

Finanšu ministrija, šonedēļ tiekoties ar Latvijas pašvaldībām, aicināja arī tās piedalīties budžeta izdevumu samazināšanā.

Rēzeknes pilsētas pašvaldības vadība uzskata, ka ir sākusi darbu pie birokrātijas mazināšanas un administratīvo procesu vienkāršošanas, lai veidotu efektīvu, pārskatāmu un iedzīvotājiem saprotamu pārvaldes sistēmu.

Bartaševičs tikšanās laikā akcentējis situāciju sociālajā jomā. Viņš norādīja, ka arvien vairāk cilvēkiem ir nepieciešama ilgstoša sociālā aprūpe, palielinās sociālo dienestu klientu skaits.

Rēzeknes mērs uzskata, ka pašvaldībām trūkstot atbalsta, ņemot vērā funkciju apmēra pieaugumu, speciālistu pieejamības izaicinājumus un budžeta iespējas. Pašvaldības nevarot izpildīt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma prasības, nosakot minimālo sociālā darba speciālistu skaitu - viens sociālā darba speciālists uz 1000 iedzīvotājiem. Pašvaldība esot spiesta vienlaikus nodrošināt kvalitatīvus sociālos pakalpojumus iedzīvotājiem un rūpēties par darbiniekiem - viņu atalgojumu, darba vides apstākļiem un profesionālo atbalstu. Šo līdzsvaru esot arvien grūtāk noturēt bez atbilstoša valsts atbalsta un elastīgākiem normatīvajiem regulējumiem.

"Efektīva pārvaldība sākas ar uzticēšanos vietējai varai. Ja pašvaldībai tiek uzlikti pienākumi, tai ir jābūt arī tiesībām tos izpildīt saprātīgā un sabalansētā veidā," pārliecināts politiķis.

Jau ziņots, ka finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), tiekoties ar Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem, norādīja, ka pašvaldībām jāiesaistās kopējo budžeta izdevumu samazināšanā, meklējot risinājumus, kas ļautu efektivizēt izdevumus, vienlaikus saglabājot iedzīvotājiem sniegtos pakalpojumus.

Kā uzsver ministrs, lai 2026.gada valsts budžetā nodrošinātu nepieciešamo finansējumu valsts stratēģiskajām prioritātēm - aizsardzībai, sabiedrības drošībai un demogrāfijai, ir būtiski kopā ar pašvaldībām strādāt pie valsts un pašvaldību budžetu izdevumu pārskatīšanas. Viņš norādīja, ka vietvarām jāiesaistās kopējo budžeta izdevumu samazināšanā.

Ašeradens pauda, ka šo mērķu sasniegšanai nepieciešama atbildīga un mērķtiecīga rīcība visos pārvaldības līmeņos, apzinoties kopīgos izaicinājumus un sadarbojoties šajos ģeopolitiskajos apstākļos.

Tikšanās laikā finanšu ministrs aicināja pašvaldības mērķtiecīgi strādāt pie efektīvas un ilgtspējīgas finanšu pārvaldības, īpaši tajās teritorijās, kur redzams iedzīvotāju skaita samazinājums. Nākamajos gados prioritārs uzdevums ir pašvaldību pārvaldības efektivizēšana, kas ietver nodarbināto skaita pārskatīšanu un administratīvo procesu centralizāciju, kā arī strukturālo reformu īstenošanu pašvaldībās, norādīja Ašeradens.