Rīga, 21. maijs, LETA. Latvijas sociālajos dienestos pieaug pieprasījums pēc veco ļaužu un personu ar invaliditāti aprūpes pakalpojumiem, atklāj šī gada pētījums par sabiedrības uzticēšanos pašvaldību sociālajiem dienestiem.

Tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "Latvijas fakti" vecākā projektu vadītāja Oksana Kurcalte, prezentējot pētījuma rezultātus, atzina, ka cilvēki pie sociālajiem dienestiem vēršas ne tikai pēc pabalstiem kā iepriekšējos gados, bet senioriem un invalīdiem ir nepieciešami aprūpes pakalpojumi smagu saslimšanu dēļ.

Šā gada aptaujas rezultāti ir līdzīgi tiem, kas bija vērojami jau 2024. gada pētījumā, un apstiprina, ka sabiedrības attieksme pret pašvaldības sociālajiem dienestiem ir pozitīva un lielākā iedzīvotāju daļa izprot sociālā dienesta funkcijas.

Vairāk nekā divām trešdaļām jeb 68% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju sociālā dienesta vārds raisa, galvenokārt, pozitīvas asociācijas. Lielākajai daļai aptaujas dalībnieku sociālā dienesta vārds asociējās ar atbalstu un palīdzību maznodrošinātajiem, trūcīgajiem, pensionāriem, vientuļiem cilvēkiem, nelaimē, grūtībās nonākušajiem, personām ar invaliditāti un citiem.

Negatīvas asociācijas sociālā dienesta nosaukums raisīja 10% aptaujas dalībnieku. Šajā asociāciju grupā biežāk pārstāvēti vispārēji negatīvi priekšstati, šaubas par sociālo dienestu lietderību, spēju palīdzēt, kā arī priekšstats par birokrātiju.

Šā gada pētījuma rezultāti viennozīmīgi liecina, ka Latvijas sabiedrībai ir svarīgi, lai pašvaldībā tiktu īstenoti sociālās aizsardzības un aprūpes pasākumi, un visi šie pasākumi kopumā aizvien biežāk tiek raksturoti kā svarīgi.

Šogad visi pētījumā iekļautie sociālo dienestu darba uzdevumi, kas kopskaitā ir 16, vairāk nekā 80% gadījumu tika atzīti par svarīgiem. Tas liecina, ka sabiedrības apziņā sociālā dienesta lomas nozīme pieaug. Visi sociālā dienesta uzdevumi ir svarīgi gandrīz visiem iedzīvotājiem un paaugstinās sabiedrības izpratne par pašvaldību sociālo dienestu funkcijām.

Šogad nedaudz uzlabojies arī pašvaldību sociālo dienestu reputācijas vērtējums. Sociālo dienestu reputācija 10 punktu skalā vidēji tika vērtēta ar 6,6 punktiem, kas ir par 0,2 punktiem vairāk, salīdzinot ar 2024. gada pētījumu. Kā teicamu sociālo dienestu reputāciju vērtēja 10% respondentu. Kritisku vērtējumu pārstāvēja katrs ceturtais pētījuma dalībnieks.

Pētījuma rezultātu analīze atklāj, ka sociālo dienestu darbā ar sabiedrību prioritāra uzmanība jāvelta klientu servisa darba pilnveidei un augstu apkalpošanas standartu uzturēšanai.

Nepieciešams aktīvāk izglītot sabiedrību par sociālā dienesta darbu, sniegt plašāku un skaidrāku informāciju par pieejamajiem pakalpojumiem un atbalsta iespējām.

Veikto pētījumu rezultātu analīze norāda uz tendenci - jo augstāka ir iedzīvotāju informētība par sociālā dienesta darbību un funkcijām, jo pozitīvāka attieksme un uzticēšanās tai. Visos aptaujas jautājumos labāk informētie respondenti pauda pozitīvāku attieksmi attiecībā pret pašvaldības sociālo dienestu nekā tie respondenti, kuri savu informētību raksturoja kā sliktu, norādīja Kurcalte.

Viņa skaidroja, ka informētība par sociālo dienestu darbu ir prioritāri svarīga, jo tā sniedz pārliecību par spējām pieteikt un izmantot pakalpojumus, raisa uzticēšanos.

Tāpat nepieciešams dažādot komunikācijas kanālus, piemērot tos dažādām mērķauditorijām. Senioriem dažkārt trūkst digitālo prasmju, šajā mērķauditorijā biežāk izskanēja vēlme saņemt informāciju tradicionālajos medijos TV, radio, reģionālajā presē un klātienē, savukārt gados jaunākā paaudze sabiedrības informēšanai aicināja plašāk izmantot sociālo mediju/tīklu iespējas, tie aptver lielāko sabiedrības daļu.

Sabiedrība aptaujā rosinājusi mazināt birokrātiju, operatīvāk izskatīt dokumentus, ātrāk reaģēt uz problēmu, iedziļinoties un izvērtējot klienta situāciju, un piedāvāt risinājumu variantus. Daudzi sociālā dienesta klienti ir jau gados, ar veselības problēmām, palīdzība nereti ir novēlota. Vairākkārt tika norādīts, ka atbalsta saņemšana prasa ļoti ilgu laiku, dokumentu kārtošanas process ir sarežģīts.

Tāpat sociālajiem dienestiem jābūt proaktīviem, aktīvāk pašiem jāuzrunā dienesta mērķa grupas un jāpiedāvā pakalpojumi. Sociālā dienesta darbiniekiem uz vietām jau ir zināmi cilvēki, kuriem nepieciešams atbalsts, ģimenes ar problēmām, ieteikuši aptaujas dalībnieki.

Komunikācijā ar sabiedrību vēlams izmantot kādus konkrētus piemērus, aplūkot problēmas, kādas var rasties palīdzības lūdzējam.

Tiek ieteikts katru gadījumu izskatīt pēc būtības, ar individuālu pieeju. Intervijās vairākkārt izskanēja neapmierinātība par to, ka palīdzība tika atteikta, piemēram, kāda maznozīmīga pārskaitījuma no radiniekiem dēļ, un norādīts, ka tā nereti tiek piešķirta tiem, kas to nebūtu pelnījuši, piemēram, dzērājiem.

Aptauja pēc Labklājības ministrijas pasūtījuma veikta laikā no šā gada 12. februāra līdz 31. martam, un tajā bija iekļauti 2019 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 15 gadiem visos Latvijas reģionos.