Rīga, 18. marts, LETA. Skolas vadību komandu līmenī neprot tikt galā ar brīvību un autonomiju, komentējot Valsts kontroles lietderības revīziju par nevienlīdzīgām iespējām pamatizglītībā, trešdien Saeimas Publisko izdevumu komisijā teica Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Vispārējās izglītības departamenta direktors Rūdolfs Kalvāns.

Ierēdnis norādīja, ka viņš pats kā bijušais izglītības iestādes vadītājs to varot apliecināt.

Kalvāns iezīmēja, ka Valsts kontroles ziņojumā akcentētās problēmas par mācību stundu skaitu, nenotikušajām stundām, trūkstošu atbalstu talantīgajiem skolēniem esot sekas. "Mēs neprotam tikt galā ar mums doto brīvību - to, ko valsts, izglītības standarts dod," teica Kalvāns, norādot, ka tad, kad šī brīvība, pēc kurām skolas prasa, tiek dota, parādās "zināmas īpatnības".

Deputāte Ilze Vergina (JV) akcentēja, ka pats galvenais šobrīd esot nenorādīt kā vienu vainīgo skolas, skolu vadītājus, skolotājus un izglītības pārvaldes. Viņa atzina, ka skolām tika noteiktas augstas prasības - lai būtu diagnostika, individualizācija, atbalsta sistēma, bet tajā pašā laikā piemēra, vadlīniju, mācību materiālu tajā brīdi nebija - katrs darījis labāko, ko varējis izdarīt.

Vergina vērtēja, ka būs jāveic izmaiņas pamatizglītības standartā.

IZM pārstāve norādīja, ka šobrīd jau tiekot pārskatītas programmas visos mācību priekšmetos. Runājot par pamatizglītības standartu, viņa atzina, ka pēc programmu pārskatīšanas viens no procesiem būs noteikt, kādi labojumi nepieciešami standartā. Reizē viņa atzina, ka šovasar gaidāmi precizējumi Ministru kabineta noteikumos par prasībām izglītības kvalitātei. "Izaicinājums ar standartu ir tāds, ka lielākoties sabiedrībā saprotam, ka tas ir pārblīvēts, sadrumstalots, sarežģīts, bet tajā brīdī, kad atveram diskusiju, tad gribas tajā ielikt vēl kaut ko, nevis izņemt," viņa vērtēja.

Tāpat IZM pārstāve norādīja, ka ir plānots noteikt pienākumu un vienotu kārtību, kā skolas publisko informāciju, kādas ir to piedāvātās programmas. Līdztekus plānots noteikt regulējumu, kā mācību priekšmetus var integrēt.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV) vērtēja, ka Valsts kontroles ziņojums būtu efektīvāks, ja tiktu uzsvērta visu līmeņu atbildība, vairāk izceltu skolas vadītāju un pašvaldību atbildību, politikas veidotāju atbildību. Viņasprāt, pašvaldībām, izlasot ziņojumu, varot rasties iespaids, ka lielākoties ar problēmām jātiek galā IZM.

Valsts kontrolieris Edgars Korčagins norādīja, ka ziņojumā izcelta IZM, jo esot redzams, ka līdzšinējā politika nestrādā, un politikas turētājs ir nozares ministrija. "Mēs nesakām, ka tālāk ministrijai vienai pašai viss jāīsteno, protams, ka arī skolām un pašvaldībām, bet ministrija kā politikas turētāja, mūsu skatījumā, ir centrālā," pauda Korčagins.

Kā vēstīts, Valsts kontroles revīzijā secināts, ka bērniem Latvijā nav nodrošināta vienlīdz kvalitatīva pamatizglītība.

Lai gan valstī ir vienots pamatizglītības standarts un skolas ir akreditētas, mācību apjoms, vērtēšanas pieeja un atbalsta nodrošinājums dažādās skolās būtiski atšķiras, ietekmējot skolēnu mācību rezultātus un iespējas turpināt izglītību nākamajā pakāpē.

IZM ieskatā, revīzija kopumā sniedz saprotamus secinājumus, tomēr daļa ziņojumā paustā vairs neatspoguļo aktuālo situāciju, jo izglītības sistēmā jau sāktas un tiek īstenotas būtiskas pārmaiņas.