Rīga, 5. maijs, LETA. "Jaunā vienotība" (JV) atbalsta valsts iesaisti un kontroles vairākuma pārņemšanu Latgales vēstniecībā "Gors", un politiskais atbalsts šī jautājuma virzībai no JV puses ir bijis un būs arī turpmāk, aģentūrai LETA sacīja JV Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics (JV).

Viņš norādīja, ka nesaprot atsevišķu kolēģu publiskos aicinājumus šajā jautājumā, jo attiecīgais likumprojekts jau ir nonācis Saeimā un JV pozīcija ir skaidra - valstij ir jāiesaistās un jāpārņem vismaz kontroles vairākums pār šo objektu, ņemot vērā tā nozīmi kultūras, identitātes un arī pierobežas politikas kontekstā.

Vienlaikus Jurēvics atzina, ka līdz šim ir bijuši būtiski iebildumi pret piedāvāto likumprojekta redakciju, ko virzījusi Kultūras ministrija (KM), jo Saeimas Juridiskais birojs norādījis uz iespējamiem tiesiskiem riskiem. Tāpēc, viņaprāt, nepieciešams redakciju pilnveidot, lai tiktu novērsti jebkādi juridiski šķēršļi.

"Politiskā griba šeit ir skaidra un nepārprotama, taču atbildīgajai ministrijai sadarbībā ar Saeimas juristiem un atbildīgo komisiju ir jāatrod tiesiski korektākais risinājums," uzsvēra JV frakcijas vadītājs.

Jurēvics piebilda, ka JV ir gatava sadarboties un palīdzēt ar likumprojekta pilnveidošanu, vienlaikus paužot pārliecību, ka parlamentam vēl šīs sesijas laikā par šo jautājumu ir jāpieņem galīgais lēmums un "jāpieliek punkts ilgstošajām diskusijām".

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka partija "Progresīvie" (P) vēlas koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē šodien pārrunāt likumprojekta par koncertzāles "Gors" pārvaldību tālāku virzību Saeimā.

Likumprojekts, kuru KM izstrādāja sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija) un Valsts kanceleju, 10. martā guva valdības atbalstu, bet 19. martā Saeima to nodeva izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Vienlaikus 24. aprīlī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas deputāti aicināja atbildīgo komisiju nekavēties ar likumprojekta izskatīšanu un pieņemšanu parlamentā, paužot arī gatavību aktīvi iesaistīties tā skatīšanā, atgādina "Progresīvie".

"Progresīvie" aicina kolēģus koalīcijā atbalstīt Latgales vēstniecības "Gors" stiprināšanu un uzsver nepieciešamību nekavējoties nodrošināt šī likumprojekta tālāku virzību Saeimā.

LETA jau vēstīja, ka ar likumprojektu iecerēts, ka KM, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Rēzeknes pašvaldība, VSIA "Latvijas koncerti" un SIA "Austrumlatvijas koncertzāle" dibinās nodibinājumu koncertzāles pārvaldīšanai.

Paredzēts, ka koncertzāles ēka Rēzeknē, Pils ielā 4, paliek pašvaldības īpašumā, bet nodibinājumam to nodod bezatlīdzības patapinājumā uz nodibinājuma pastāvēšanas laiku. Kamēr īpašums ir nodots patapinājumā, pašvaldība to nevar atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt.

Iecerēts, ka nodibinājumu pārvaldīs padome no pieciem dibinātāju pārstāvjiem - pa vienam no katras institūcijas - un valde, ko veidos viens valdes loceklis. Valdes locekli iecels atklāta konkursa kārtībā uz pieciem gadiem.

Koncertzāles gada apgrozījums patlaban ir aptuveni 2 miljoni eiro. Rēzeknes pašvaldības dotācija 2026. gadā ir 751 000 eiro, Valsts kultūrkapitāla fonda finansējums - 240 000 eiro, bet pārējie ir saimnieciskās darbības ieņēmumi.

Iecerēts, ka KM slēgs ar nodibinājumu valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumu, deleģējot profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanu Latgales reģionā, valsts un starptautisku kultūras projektu īstenošanu un profesionālās izglītības procesu. Rēzeknes pašvaldība slēgs deleģēšanas līgumu par pašvaldības kompetencē esošajiem kultūras, interešu izglītības un pieaugušo izglītības uzdevumiem.

Rēzeknes pašvaldības dome 2026. gada 13. februārī noraidīja valsts piedāvājumu iegādāties 75% "Austrumlatvijas koncertzāles" pamatkapitāla.

Saskaņā ar pārejas noteikumiem pašvaldībai četru mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās būs jānodod nekustamais īpašums nodibinājumam patapinājumā. Ja par patapinājuma līguma noteikumiem puses nevar vienoties četru mēnešu laikā, KM sagatavos speciālu likumprojektu par nekustamā īpašuma pārņemšanu nodibinājuma īpašumā.

Koncertzāles būvniecības projekta kopējās izmaksas bija 19 905 204 eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 7,5 miljoni eiro un valsts budžeta dotācija 806 743 eiro. Rēzeknes pašvaldības kredīta atlikums par koncertzāles būvniecību uz 2026. gada 1. janvāri ir 7,2 miljoni eiro, liecina pašvaldības 2026. gada februāra vēstule KM.