Rīga, 22.sept., LETA. Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputāti pirmdien pauda aicinājumu domei aktīvi strādāt pie Ziemeļu transporta koridora īstenošanas.

To aicināja darīt gan komitejas vadītājs Edgars Bergholcs (AS), gan opozīcijas deputāti.

Bergholcs uzsvēra, ka pašlaik projekta īstenošanā svarīgākas ir projekta 3. un 4.daļa, kas skar iebraukšanu Rīgā no Jūrmalas puses. To īstenošana ļautu cilvēkiem dzīvot daudz drošākā vidē.

Viņš norādīja, ka projekts ir jāvirza, jo šobrīd ir iespējams piesaistīt līdzekļus tā īstenošanai gan saistībā ar militāro mobilitāti, gan aizņemoties līdzekļus. Taču, lai to paveiktu, esot jāstrādā kopā.

Edvards Šlesers (LPV) pauda, ka Ziemeļu transporta koridors varētu būt būtiskākais jautājums, ko skatījusi dome visa šī sasaukuma laikā. Projekta īstenošana būtiski izmainīs pilsētu, teica Šlesers, atzīstot, ka projektā ir daudz problēmu, kuras vajag atrisināt, piemēram, pārplānojot kādus risinājumus.

Deputāts aicināja kolēģus atbildēt uz jautājumu, vai šāds projekts ir vajadzīgs. Viņš uzskata, ka Ziemeļu transporta koridors ir vajadzīgs, jo tas atslogos pilsētas centru no satiksmes, ļaus īstenot citus risinājumus pilsētas centrā, vairāk ieviešot velojoslas un sabiedriskā transporta joslas.

Šlesers mudināja piešķirt līdzekļus plānošanai un projektēšanai. Pēc viņa aplēsēm, visām kārtām plānošanai un projektēšanai būtu nepieciešami daži miljoni eiro. Ja mēs varam atrast 2,9 miljonus viena kultūras nama renovācijai, tad atrast tādu pašu summu Rīgas attīstībai ir iespējams, uzsvēra deputāts.

Viņa ieskatā, projekta īstenošanai varētu ieviest iebraukšanas maksu Rīgas centra bezemisiju zonā, būtu jāpiesaista Eiropas Savienības finansējums un investori no ārvalstīm caur privātās partnerības projektiem.

Šlesera skatījumā šī domes sasaukuma laikā ir nepieciešams izstrādāt Ziemeļu transporta koridora būvprojektu minimālā sastāvā, veikt plānošanu, lai jau nākamie sasaukumi var lemt par būvniecību.

Savukārt Vjačeslavs Stepaņenko (SV/AJ) aicināja jau sākotnēji novērst problēmas, kas saistītas ar trases plānoto Miķeļa kapu šķērsošanu. Viņaprāt, pašlaik, projektējot Ziemeļu transporta koridoru, atsaukties uz 2011.gada iedzīvotāju aptauju nav korekti.

Deputāts uzskata, ka iedzīvotājiem būs iebildumi, ka plānotā trase šķērsos kapu teritoriju pa tuneli zem kapavietām. Viņa ieskatā jau laikus ir jāatrod risinājums, kā novirzīt trasi, neskarot Miķeļa kapus. Piemēram, plānoto Daugavas šķērsojumu pārbīdot vairāk uz ziemeļiem, uz jūras pusi, no kapu šķērsošanas problēmas būtu iespējams izvairīties.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, 2010.gadā Rīgas dome atbalstīja Ziemeļu transporta koridora otrā posma - no Daugavgrīvas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei - īstenošanu, paredzot būvēt tuneli zem Meža kapu dienvidu daļas jeb Miķeļa kapiem.

Kā ziņots, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja Rīgas attīstības programmas Rīcības plānā un Investīciju plānā iekļāva Ziemeļu transporta koridora būvprojektu izstrādi.

Ziemeļu transporta koridora būvprojekta izstrāde jāveic līdz 2027.gada 30.decembrim.

Projekts nodrošinās Rīgas apvedceļa A5 savienojumu ar Daugavgrīvas šoseju, TEN-T infrastruktūras realizāciju, veicinot investīciju piesaisti Daugavas kreisajā krastā, kā arī nodrošinās Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas atslogošanu no kravas autotransporta un tranzīta autosatiksmes.

Sporta ielas posmā no Lapeņu ielas līdz Ganību dambim būvprojekta izstrāde un autoruzraudzība varētu izmaksāt aptuveni 700 000 eiro, savukārt Ziemeļu transporta koridora 3. un 4. posma būvprojekta minimālajā sastāvā izstrāde - 484 000 eiro.