Karš starp ministriju un pašvaldībām ir izbeigts, intervijā aģentūrai LETA teica jaunais viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars (Latvijas Zaļā partija/AS). Viņš uzskata, ka ministrs no sava kabineta nedrīkst vienpersoniski apturēt pašvaldību teritoriju plānojumus. Tas neesot pareizi. No ministra kabineta nevar vadīt Preiļus, Bausku, Dobeli, Līvānus, uzsver ministrs. 

Iepriekšējo ministru laikā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) bremzēja Zemkopības ministrijas ierosinājumu cirst arvien jaunākus kokus. Kāda ir jūsu nostāja šajā jautājumā?

Es tikos ar zemkopības ministru. Runājām par plašu jautājumu loku, tostarp meža nozari.

Ir bioloģiski daudzveidīgi meži, un ir meži kā tautsaimniecības sastāvdaļa. Arī tajā jāievēro noteiktas dabas aizsardzības prasības, tur ir jaunaudzes un regulāri notiek meža kopšana. Tie faktiski ir divi dažādi meži. Viens uz mežu skatās kā uz lietaskoku, mēbeli un eksportspējīgu produktu. Otrs skatās uz visu, kas mežā sastopams, no kukaiņiem, putniem un dzīvniekiem līdz sēnēm un visam pārējam.

No pieredzes redzam, ka mums ir nopietnas problēmas. Es pats iepriekš protestēju pret koku ciršanas caurmēra samazināšanu. Toreiz mana nostāja bija kategoriska - nē. Šobrīd neesmu šādā pozīcijā. Es esmu par saprātīgu pieeju. Iespējams, ir vietas, kur, balstoties zinātniskos pētījumos, varam atļauties caurmēru samazināt. Taču tas jādara terminēti, noteiktā apjomā un tam jābalstās zinātniskos pētījumos.

Bet vai tā savā ziņā nav Pandoras lāde? Vienreiz piekāpsieties…

Es runāju par saprātu un par to, kas vajadzīgs ekonomikas attīstībai. Mums jāsaprot, ka arī meža nozarei ir jāspēj attīstīties.

Tomēr bioloģiski vērtīgākie nenoliedzami ir veci meži, kuros dzīvības ir vairāk. Ja mežu nocērt jaunāku, tas nesasniedz vērtību, kādu būtu varējis sasniegt. Kā to sabalansēt?

Mums jābūt skaidrai pozīcijai, cik procentu mežu ir aizsargājami, cik procentu ir cita veida prasības un cik daudz mežu uzskatām par tautsaimniecības sastāvdaļu. Tās faktiski varbūt pat trīs dažādas pieejas.

Mežs ir mūsu "zelts". Ir koki, meži, kurus nekādā ziņā nepieļausim nocirst, kur ir mikroliegumi. Cits jautājums ir par mikroliegumu, kas izveidots, piemēram, putniem, kuri tur jau piecus, septiņus gadus nav manīti. Tur mikroliegumam vairs nebūtu jābūt. Ir vajadzīga procedūra, kā mikroliegumu izveido, un tikpat skaidrai jābūt procedūrai, kā to atceļ.

Bet ja vide konkrētajā vietā putnam joprojām ir piemērota? Pieņemsim, tā ir piemērota melnajam stārķim. Konkrētais putns varbūt aizgājis bojā migrācijas laikā, bet vide taču joprojām ir piemērota.

Ja mēs redzam, ka pie mums ir, piemēram, melnais stārķis, kuru vēlamies saglabāt, ir kompensācijas mehānismi privātajiem zemes īpašniekiem. Mums ir kompensācijas mehānismi, taču tiem jābūt taisnīgiem. Ja zemes vai meža īpašnieks konstatējis savā mežā aizsargājamu sugu, nedrīkst rasties situācija, kurā cilvēkam ir motivācija šo ligzdu iznīcināt, lai tur neizveidotu liegumu, nevis šo sugu saudzēt un aizsargāt. Kompensācijas mehānismam ir jābūt saprātīgam.

Kāds ir jūsu viedoklis par vēja parkiem?

Es atbalstu atjaunojamo enerģiju. Vienmēr esmu atbalstījis, atbalstu vēja parkus un arī saules parkus. Vienlaikus esmu piedalījies publiskajās apspriešanās un zinu par ko cilvēki satraucas. Uzskatu, ka vēja parkiem jābūt drošā attālumā no dzīvojamām teritorijām.

Kas ir drošs attālums?

To vērtē individuāli katrā gadījumā.

Normatīvi paredz, ka attālumam jābūt ne mazākam par 600 vai 800 metriem.

Tik mazu attālumu gan reti kurš piemēro.

Vēsturiski pašvaldības varēja noteikt attālumu līdz pat diviem kilometriem. Mans priekšgājējs apturēja divus teritorijas plānojumus - Bauskas un Preiļu. Vienā gadījumā bija noteikti divi kilometri, otrā nedaudz mazāk. Pašvaldības nespēja vēja parka attīstītājam pamatot, kāpēc noteikts tieši šāds attālums.

Es uzskatu, ka jāvērtē iedzīvotāju attieksme un viss apstākļu kopums, tad pašvaldībai jābūt tiesībām noteikt, kādā attālumā vēja parks drīkst atrasties no tuvākās apdzīvotās vietas.

Ņemot vērā, ka sociālajos tīklos sabiedrību ir ļoti viegli noskaņot pret jebkādu attīstību...

Es esmu par attīstību un saprātīgu pieeju. Ir jābūt dialogam ar pašvaldībām.

Bet pašvaldības vadās no iedzīvotāju gribas.

Ja visu godīgi izskaidro, tad pretestība pazūd, protesti kļūst ļoti mikroskopiski. Taču, ja iedzīvotājiem neko nespēj paskaidrot... Jūs plānojat 280 metru augstu vēja turbīnu. Vai varat pamatoti atbildēt, kāda būs tās ietekme uz manu veselību? Tas ir vienkāršs un elementārs jautājums. Vai ir kādi trokšņi, zemas frekvences skaņas un cita ietekme vai nav?

Cilvēks ir izlasījis nepārbaudītu informāciju, ka ziemā no turbīnas var atlūzt ledus un aizlidot ļoti tālu. Vai uz to var godīgi atbildēt? Kas notiks, ja turbīna aizdegsies? Ja notiek avārija, jābūt skaidram, kā novērst tās sekas. Ja tam visam ir plāns un tiek paskaidrots, tad iebildumu vairs nav.

Ir paredzēts arī maksājums vietējai kopienai un iedzīvotājiem, kuru dzīvesvietas atrodas pavisam tuvu vēja parkam. Ir vietas, kur cilvēki ir ļoti apmierināti ar vēja parkiem.

Uzskatu, ka pašvaldībai ir tiesības izlemt, kur tās teritorijā būs cūku fermas, rekreācijas zonas un vēja parki. Ja pašvaldība vēlas saņemt naudu no ekonomiskās attīstības, finanšu izlīdzināšanas fonda un valsts budžeta dotācijām, ekonomika ir jāattīsta.

Bet vai pašvaldībai jābūt tiesībām noteikt teritorijas, kurās vēja parki ir aizliegti? Tas ir līdzīgi kā ar azartspēlēm. Pašvaldība var pieņemt lēmumu, ka visā tās teritorijā nebūs ne azartspēļu, ne vēja parku.

Pateikt, ka visā pašvaldībā nebūs nekas tāds... Tikpat labi kāds varētu pēkšņi izdomāt, ka viņa pašvaldībā nebūs neviena Zemessardzes bataljona vai Nacionālo bruņoto spēku objektu.

Bet ar azartspēlēm bija līdzīgi.

Es uzskatu, ka Rīgas pašvaldībai bija šādas tiesības, tāpēc tika pieņemts atsevišķs regulējums un likums. Tas bija politisks lēmums.

Jautājums ir, cik tālu mēs ejam un kurus uzņēmējdarbības veidus reglamentējam, bet kurus ne. Tikpat labi kāds var pateikt, ka manā pašvaldībā nebūs neviena kokrūpniecības uzņēmuma. Arī tas ir uzņēmējdarbības veids. Kāpēc gan ne? Bet cik tālu tā var iet? Manuprāt, tā būtu utopiska un destruktīva rīcība.

Azartspēles ir cita lieta. Tās cilvēkiem ir radījušas milzīgu postu. Mēs ļoti labi saprotam, kādas sekas tās rada, jo Rīgā bija viena spēļu zāle aiz otras, arvien vairāk izpostītu ģimeņu. Šobrīd liela daļa šīs problēmas ir pārgājusi uz mobilajām ierīcēm.

Atgriežoties pie vēja parkiem, vai Bauskai ir tiesības pašai noteikt attālumu?

Jā. Bauskai ir tiesības noteikt tādu attālumu, kādu tā uzskata par vajadzīgu. Tāds ir mans viedoklis. Ar Bauskas pašvaldību esmu vairākkārt ticies. Tā ievēroja piesardzības principu, jo brīdī, kad tika pieņemts teritorijas plānojums, pašvaldībai nebija visas informācijas par iespējamiem riskiem.

Tad jūs atcelsiet iepriekšējā ministra lēmumu, ar kuru šie plānojumi tika apturēti?

Ir ļoti viegli izdot rīkojumu un uzrakstīt pamatojumu, kāpēc plānojums bija jāaptur. Var sarakstīt veselu jūru ar argumentiem, ka tas bijis prettiesisks. Nākamajam ministram, pat saprotot, ka loģikas tur nav, bet apakšā ir juridisks pamatojums, būtu bīstami vienkārši ar vienu rīkojumu atcelt iepriekšējo.

Tāpēc šobrīd strādājam, lai novērstu visus juridiskos riskus un lai ministra rīkojumi par Bauskas un Preiļu teritorijas plānojumu apturēšanu varētu tikt atcelti. Sadarbojamies ar abām pašvaldībām.

Esmu saņēmis neskaitāmus zvanus no citām pašvaldībām, kuras savos teritorijas plānojumos arī noteikušas, ka vēja parks nedrīkst atrasties tuvāk par konkrētu attālumu no apdzīvotas vietas. Tās ir ļoti satraukušās par to, vai es izdošu rīkojumu par šo plānojumu atcelšanu. Mana atbilde ir - nē. Šādas pieejas un šādu rīkojumu par vēja parku attālumiem no manas puses noteikti nebūs.

Es uzskatu, ka ministrs no šī kabineta nedrīkst vienpersoniski, balstoties uz sev padotībā esošās administrācijas sagatavoto pamatojumu, apturēt teritorijas plānojumu. Tas nav pareizi. No šī kabineta nevar vadīt pašvaldības, nevar vadīt ne Preiļus, ne Bausku, ne Dobeli. Esmu redzējis mēru attieksmi šajā kabinetā, kad atnāk vēl ierēdņi, tad zosāda uzmetas, kā kara situācija. Tāds karš starp ministriju un pašvaldībām ir izbeigts. No mūsu puses nekāda kara nebūs. Nekādā gadījumā. Mums ir jāpalīdz pašvaldībām, cik vien varam. Mums ir jāsadarbojas, lai cilvēkiem dzīve reģionos kļūtu labāka, nevis mēs šeit birokrātiski no kabineta sākam diktēt, atnāk viens uzņēmējs ar savām interesēm, un tad mēs izdosim rīkojumu. Nē, draugi mīļie, tā nebūs.

Protams, pašvaldības var kļūdīties. Tās var kļūdīties, var pieļaut būtiskas kļūdas, kas neatbilst mūsu valsts ekonomiskajai, militārajai vai sociālai aizsardzības politikai. Var būt situācijas, ka valdībai ir jādara viss iespējamais, lai kādu plānu nepieņemtu. Piemēram, ja blakus militārajai bāzei kāds grib uzbūvēt trīs bērnudārzus.  

Es šobrīd gatavoju dokumentus un drīzumā tos iesniegšu arī Ministru kabinetā un pēc tam Saeimā, lai nevis ministrs, bet tikai valdība kopumā, uzklausot otru pusi, varētu lemt par kāda rīkojuma atcelšanu, kuru pēc tam pašvaldībai ir tiesības pārsūdzēt. Nevis ministrs viens pats, vienpersoniski, bet valdība kopumā, obligāti uzklausot otru pusi. Kad visi Ministru kabineta locekļi zina, ka tas ir būtisks pārkāpums. Līdzīgi kā ar pašvaldību budžetiem, kur arī ministrs nevar ar vienu roku atcelt.

Vai jūs savas ministrēšanas laikā paspēsiet nokārtot situāciju ar Bausku un Preiļiem?

Jā, tas ir mans uzdevums, ir jāpaspēj līdz šīs valdības beigām.

Līdz Saeimas vēlēšanām ir 2,5 mēneši. Kā veicas ar vēlēšanu sistēmas uzlabošanu?

Tā ir augsta prioritāte, par kuru katru dienu prasu īsu atskaiti. Ik pa laikam rodas tehniskas problēmas, un mēs tās risinām.

Bija četri atskaites punkti un datumi. Pirmais bija partiju sarakstu reģistrs, un tas ir izdarīts. Redzams, ka visas partijas ir iesniegušas sarakstus, un tie publicēti.

Otrais atskaites punkts ir vēlētāju reģistrs. To izstrādā "Latvijas Valsts meži". Tur bija ļoti nopietns kiberincidents. Tā bija ārkārtīgi dārga mācība valsts pārvaldei. Notiek testēšana, identificējam labojamās kļūdas. Ar vēlētāju reģistru ejam pēc grafika, un katru dienu ir atskaite.

Vēlēšanu informācijas sistēmu izstrādā "Latvijas Mobilais telefons". Arī tur viss notiek pēc grafika. Šobrīd notiek testēšana, drošības pārbaudes, virzāmies uz priekšu.

Ļoti svarīgi ir, lai strādātu partiju reģistrs, vēlētāju reģistrs un vēlēšanu informācijas sistēma. Atšķirība laikam, vai balsis skaita automātiski vai ar rokām, ir pāris stundas. Lielāka drošība ir, ja skaita ar rokām. Balsis tiks skaitītas ar rokām. Tas ir zināms apgrūtinājums, mēs zaudēsim laiku, bet drošības aspekts ir svarīgāks.

Mans plāns ir septembrī pabeigt pie tā darbu. Neskaitāmas reizes esmu bijis gan Centrālajā vēlēšanu komisijā, ticies ar visu iesaistīto uzņēmumu vadītājiem, kiberspeciālistiem, esmu ziņojis visos formātos - Ministru kabinetā, pie Valsts prezidenta un Saeimā.

Tā ir augstākā prioritāte. Šobrīd viss iet pēc grafika, un pirmie atskaites punkti ir izpildīti.

Kāpēc pēdējie progresa ziņojumi valdībai ir slepeni? Pirmais bija atklāts.

Tāpēc, ka mēs runājam par konkrētiem gadījumiem un incidentiem, kas ir atklāti un parādījuši mūsu vājās vietas, pie kurām strādājam. Es domāju, ka neviens Latvijas pilsonis negribētu, lai par mūsu vājajām vietām uzzina nedraudzīgas valstis. Par to informējam pārējos Ministru kabineta locekļus.

Tās vājās vietas tiek izlabotas?

Protams, tās ir identificētas. Un lielākā daļa ir novērstas.

Vai problēmas ar vēlēšanu sistēmu ir kaut kādā veidā saistāmas ar IKT iepirkumu karteļiem un sarunāšanu?

Protams. Viennozīmīgi. Problēma ir tā, ka IKT infrastruktūrā, summējot dažādus valsts un pašvaldību projektus, ir ieguldīts vairāk nekā pusmiljards eiro. Daudzviet pamatojums nav bijis loģisks. Tas ir acīmredzams kartelis. To ir pamanījusi arī prokuratūra, Eiropas Prokuratūra un tiesībsargājošās iestādes un attiecīgi veic procesuālās darbības.  

Pašvaldībām trūkst 300 000 eiro, lai reģionā saglabātu skolu. Skolas slēdz vienu pēc otras, jo samazinās bērnu skaits. Bet te mēs vienā rindiņā ierakstām pusotru miljonu, piecus vai sešus miljonus bez pamatojuma. Ir jābūt skaidrībai, ko tie funkcionāli dos, kāds būs ieguvums no ieviešanas, kādas būs izmaksas un cik pēc tam maksās uzturēšana.

Ja pēc tam katrai programmai ieraksta pusmiljonu gadā uzturēšanai no valsts budžeta... Liela daļa no tā vispār nav vajadzīga. Bet tam, kas ir vajadzīgs, ir jāfunkcionē perfekti.

Jums ir radusies skaidrība, kādēļ to līdz šim neviens nepamanīja?

Kādēļ nepamanīja? Varbūt arī negribēja pamanīt, jo bija ļoti interesanti apsaimniekot tik daudz IT projektu, par kuriem pārējie neko nesaprot. Paši raksta nolikumus, paši sagatavo specifikācijas, paši izvēlas piegādātājus un paši nosaka, cik samaksās. Tik vienkārši.

Bet ministrijas ierēdņi un paši ministri to nevarēja pamanīt?

Ziniet, tas īstenībā būtu jājautā nevis man, bet prokuratūrai un ģenerālprokuroram, kāpēc viņi nepamanīja un vai bija motivācija nepamanīt.

Ir divi varianti. Vai nu bija motivācija nepamanīt, kas tad ir Krimināllikumā un Kriminālprocesā aprakstīta darbība, vai arī tā bija pilnīga nekompetence, muļķība, stulbums un viss no tā izrietošais. Zināmā mērā arī tā ir laba un rūpīga saimnieka principa neievērošana, par ko ir atbildība, ja cilvēks nerisina jautājumus un nepilda savus tiešos darba pienākumus.

Jūs esat teicis, ka visi ministriju un iestāžu iesniegtie IKT attīstības projekti netiks turpināti?

Ar tādu pieeju, principiem un tādām cenām un tādā veidā, kā tos mēģināja ieviest, - nē, kategoriski nē. Tā tas nevar turpināties. Pretējā gadījumā mēs neizmainīsim pašus principus. Tieši tāpēc es lūdzu premjera atbalstu, un premjers ļoti labi saprot šo lietu.  

Lai stiprinātu valsts pārvaldes spēju caurskatāmi, ekonomiski pamatoti un profesionāli īstenot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projektus, premjera rezolūcija paredz, ka līdz 16. augustam jāaptur jaunu IKT izstrādes darbu iepirkuma līgumu slēgšanu, ja līgumcena pārsniedz virs 140 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, un jaunu projektu virzību Ministru kabinetā.

Šobrīd man svarīgākais ir, pirmkārt, padarīt procesu maksimāli caurskatāmu. Otrkārt, samazināt riskus un nodrošināt objektīvu IKT ieceru lietderības un aktualitātes izvērtēšanu. Tāpēc ir izveidota Finanšu ministrijas vadīta starpinstitūciju darba grupa, kurā strādā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), Valsts digitālās attīstības aģentūra, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, CERT.LV, Iepirkumu uzraudzības birojs un premjera biroja pārstāvji, un katrs sniedz ekspertīzi savā jomā.

Summas šeit ir pārāk lielas, un arī intereses, kas tiek aizskartas, ir pārāk lielas. Tā, piemēram, valsts un pašvaldību kopējie IKT iepirkumi 2024. un 2025. gadā bija 452 miljoni eiro jeb 6-9% no valsts kopējiem iepirkumiem.

Netiek vērtēti jau īstenoti projekti. Tiek izvērtētas ministriju un iestāžu iesniegtās IKT iepirkumu ieceres vēl pirms iepirkumu izsludināšanas, analizējot to lietderību, atbilstību valsts IKT arhitektūrai un iespējamu funkciju dublēšanos. Jāievēro vairāku acu princips, lai lēmums būtu pēc iespējas pamatotāks. Tikai pēc tam iepirkums var virzīties tālāk.

Jau tagad ir gan apstiprināti projekti, gan tādi, kur ir rasts ietaupījums. Gan arī tādi projekti, par kuriem uzdoti papildu jautājumi.

Redzam, ka šāda veida izvērtēšana labi strādā, tādēļ domājam par pēctecību - šādu izvērtēšanu vajadzētu veikt arī ilgtermiņā.

Mēs nevaram garantēt, ka pilnībā izslēgsim jebkādus iespējamos noziedzīgos nodarījumus IKT sektorā, taču riskus mēs noteikti samazināsim. Kāpēc saku "iespējamos"? Tāpēc, ka tikai galīgajā instancē tiesa var pateikt, kurš ir noziedznieks un kurš nav.

Ja tiks samazināti izdevumi atsevišķiem projektiem, jums būs jāgatavojas tiesvedībām? Ministrijai būs jātiesājas?

Es domāju, ka drīzāk tiesu darbiem ir jāgatavojas kādam citam.

Ja runājam par pašvaldībām, šobrīd Latgalē situācija ir diezgan drūma - cilvēki aizbrauc, ekonomiskā aktivitāte turpina samazināties. Jūs tur esat bijis. Kas būtu jādara?

Pirmkārt, ir vajadzīga drošības sajūta. Militārās drošības sajūta, armijas klātbūtne. Esmu izbraukājis atsevišķas Zemessardzes vienības, aprunājies ar cilvēkiem pierobežā.

Otrkārt, ir ekonomiskā drošība. Man nav pieņemams, ka vidējā alga Latgalē ir par 600 eiro uz rokas zemāka nekā pārējā Latvijā, bezdarbs ir divreiz lielāks un Latgale proporcionāli zaudē divreiz vairāk cilvēku nekā pārējā Latvija. Ar katru nokritušo dronu zūd arī ticība valstij.

Tas skar arī lauku tūrismu. Esmu runājis ar daudziem tūrisma uzņēmējiem, pēc katra ārkārtas situācijas paziņojuma cilvēki masveidā atceļ pasākumus un rezervācijas. Tā rīkojas arī valsts institūcijas un citas pašvaldības, kuras vasarā bija plānojušas seminārus. Atceļ arī kāzas, privātus pasākumus un citas aktivitātes. Tam visam ir sekas.

Tāpēc notika Ministru kabineta izbraukuma sēde Latgalē, tāpēc es pilnveidoju Austrumlatvijas rīcības plānu, paredzot jaunas aktivitātes un papildu atbalstu.

Man ir bijusi saruna ar "Altum" vadību, jo Latgalei ir vajadzīgas īpašas kreditēšanas programmas. Arī šobrīd Saeimā VARAM parlamentārais sekretārs Ainārs Mežulis turpina labot kļūdas speciālajā likumā par austrumu pierobežu, tostarp attiecībā uz īpašiem nosacījumiem un atbalsta likmēm.

Šī plānošanas perioda atlikušajā laikā, gan nākamajā VARAM lielāku akcentu noteikti liks tieši uz austrumu pierobežu. Atbalsta intensitātei tur jābūt lielākai nekā citviet, bet sasniedzamajiem mērķiem zemākiem.

Mēs nevaram Latgalei prasīt tādus pašus rādītājus kā Mārupē, Tukumā, Cēsīs vai Ādažos. Tas vienkārši nav iespējams, jo ekonomiskā aktivitāte tur ir divreiz mazāka. Uz robežas ir uzbūvēts žogs, ko apsargā ar kamerām, suņiem un sensoriem.

Tāpēc plāns ir šāds. Pirmkārt, jaunas drošības sistēmas, lai vairotu cilvēku drošību. Lai neviens drons te neienāk, bet, ja ienāk, tas tiek likvidēts. Otrkārt, jāpalielina programmu atbalsta intensitāte un jāsamazina sasniedzamie mērķi.

Treškārt, vajadzīgas īpašas kreditēšanas programmas. Lai cilvēks, kurš vēlas atvērt jaunu rūpnīcu, parēķinātu un padomātu, vai tiešām to būvēt Pierīgā vai tomēr, ņemot vērā jaunos rādītājus un atbalsta intensitāti, izdevīgāk nav to darīt Latgalē.

Tikai tā mēs spēsim atdzīvināt Latgales ekonomiku. Un runa nav tikai par Latgali, bet par visu austrumu pierobežu un leišmali. Arī Dobeles, arī Bauskas novadā, Dienvidkurzemes novadā un Jelgavas novadā ir vietas, kurās mums jāinvestē vairāk.

Runājot par drošību un patvertnēm, vai tām jābūt tikai pašvaldību atbildībai, vai tomēr vairāk jāiesaistās arī valstij?

Valsts jau iesaistās. Par patvertnēm valsts līmenī šobrīd atbild Iekšlietu ministrija. Piemēram, trešās kategorijas patvertņu pielāgošanai pašvaldībās ir noslēgti līgumi par 509 adresēm. VARAM piešķīra divus miljonus eiro no struktūrfondu līdzekļiem, bet šo finansējumu administrē Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.

Pašvaldības slēdz līgumus, savukārt būvniecības prasības uzrauga Ekonomikas ministrija. Darbs nevirzījās uz priekšu, un notika atbildības futbols starp Iekšlietu ministriju, VARAM, Ekonomikas ministriju un pašvaldībām.

Pašvaldībām nav lielas intereses šo procesu īstenot. Tām ir lielāka interese sakārtot ietvi, nevis tērēt naudu patvertnei. Iekšlietu ministrija uzskatīja, ka tā ir reģionu un pašvaldību problēma, tātad VARAM, savukārt Ekonomikas ministrijai bija būvniecības prasības. Beigās tiek izstrādāti projekti un izsludināti konkursi projektētājiem, bet nekas nevirzās uz priekšu.

Lai arī tā nav mana atbildības joma, es sasaucu sanāksmi gan ar Iekšlietu ministrijas, gan Ekonomikas ministrijas deleģētajiem pārstāvjiem. Iekšlietu ministrija šajā situācijā rīkojās ļoti racionāli, un mums izdevās atrast kopsaucēju.

22. jūlijā notika VARAM seminārs pašvaldībām par patvertnēm, kurā rādījām labos piemērus, lai procesu virzītu straujāk uz priekšu. Daudzi pielāgojumi patiesībā ir elementāri.

Variantu nav, jādarbojas pēc burkāna un pātagas principa. Visiem jābūt ieinteresētiem, lai darbs tiktu izdarīts. To var izdarīt. Mūsu uzdevums ir sakārtot šo procesu un uzlikt to uz sliedēm. Gribi mieru, gatavojies karam.

Jūs gatavosiet pamatu nākamā gada budžetam, bet to pieņems nākamā Saeima. Vai paspēsiet mainīt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas plānu?

Pašreizējais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis apzināti vai neapzināti ir radījis situāciju, kurā Pierīgas pašvaldības tiek pretnostatītas pārējai Latvijai. Sākot, piemēram, ar Carnikavu, Ādažiem, Ropažiem, daļēji arī Olaini, Jūrmalu, Mārupi - pret pārējo Latviju.

Pārējie visi mēri man saka, lūdzu, runājiet ar finanšu ministru un virziet jauno izlīdzināšanas modeli, jo pretējā gadījumā aiznākamajā gadā nespēsim kvalitatīvi nodrošināt visas mums uzticētās funkcijas.

Viņiem ir taisnība. Ja raugāmies uz ieņēmumu un ekonomikas prognozēm, situācija daudzām pašvaldībām kļūs sarežģītāka.

Tajā pašā laikā Pierīgas pašvaldības saka, ka mūsu skolās pirmajās klasēs ir septiņas vai astoņas paralēlklases, iespējams, būs deviņas, ja nevarēsim uzbūvēt jaunu skolu. Šīm pašvaldībām tam trūkst resursu. Iedzīvotāju skaits aug, taču budžeta ieņēmumi nepalielinās proporcionāli vajadzībām. Ir jānodrošina pakalpojumi un dažādi atbalsta pasākumi. Ja jauno izlīdzināšanas modeli pieņems pašreizējā piedāvājumā, šo pašvaldību situācija kļūs sliktāka.

Šis jautājums ir jāatrisina un izlīdzināšanas fonds ir jāpieņem. Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam ir jāpalīdz visām Latvijas pašvaldībām. Jāpalīdz Dobelei, Cēsīm, Smiltenei un citām pašvaldībām, bet tas nevar notikt tikai uz Mārupes, Jūrmalas, Rīgas un pārējās Pierīgas rēķina.

Kā to var atrisināt?

To var daļēji atrisināt ar struktūrfondu palīdzību. Īstermiņā situāciju daļēji varētu risināt ar valsts atbalstu. Negribu teikt, ka vajadzīgs vēl viens fonds, jo fondu Latvijā jau ir pietiekami daudz. Taču pārejas periodā valstij būs jāpalīdz, lai finansējuma samazinājums pirmajā gadā nebūtu tik straujš, kā pašlaik paredzēts.

Ar finanšu ministru esmu par to runājis, un pirmie iespējamie risinājumi jau tiek vērtēti.

Tas varētu nozīmēt, ka valsts veic lielākas iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā?

Es negribu izteikt prognozes, bet ir vairāki varianti. Viens ir jūsu pieminētais. Otrs ir noteikt nedaudz garāku pārejas periodu. Trešais variants ir mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales proporcijas, jo pašvaldība ir tālāk no galvaspilsētas, jo lielāka proporcija.

Tiek apskatīti dažādi varianti, taču izlīdzināšanas fonda jaunais modelis ir jāpieņem.

Šogad, ja nemaldos, ir jāveic pašvaldību reformas izvērtējums.

Jā, gada beigās tas būs.

Bet jūs jau zināt, kādi būs secinājumi?

Visu vēl nezinu. Sagaidīsim formālo izvērtējumu. Viena lieta ir oficiālais atzinums, otra - tas, ko redzu realitātē. Pa šo laiku esmu izbraukājis trešdaļu Latvijas pašvaldību. Es redzu, ka reformas solīto ieguvumu nav, ka daudzviet situācija ir kļuvusi sliktāka. Tāpēc ir vajadzīga precīza, mērķtiecīga un datos balstīta analīze par to, kas jāmaina.

Pirms izdarīt kaut vienu jaunu griezienu, jābūt pārliecībai, ka tā rezultātā cilvēku dzīve kļūs labāka. Iepriekš redzējām, ka pašvaldības piespiedu kārtā apvienoja, bet cilvēku dzīve kļuva sliktāka.

Vai, jūsuprāt, reformu vajadzēja īstenot citādi, piemēram, Pierīgā, kur netika izveidoti attīstības centri?

Rīga turpina zaudēt iedzīvotājus, un, pēc prognozēm, šī tendence turpināsies. Vecuma grupā līdz 15 gadiem Pierīgā iedzīvotāju skaits varētu pieaugt par dažiem procentiem, kamēr Rīgā iespējams pat 40% kritums. Arī Latgalē gaidāms kritums, bet Latvijā kopumā tas varētu būt ap 20%.

Pierīgā situācija ir citāda, jo tur dzīvo ekonomiski aktīvi cilvēki un dzimst bērni. Rīga pēdējos gados nav bijusi ģimenēm piemērota pilsēta. Tā ir realitāte. Vārdos prioritāte ir ģimene. Realitātē, ja tev ir divi vai trīs bērni, nav kur novietot automašīnu un nav normālas, drošas infrastruktūras, lai bērnu ar velosipēdu palaistu uz skolu.

Rezultāts ir redzams, Rīga tiek iztukšota, bet cilvēki vēlas dzīvot Pierīgā - Mārupē, Ropažos, Ādažos u.c. Un nav tā, ka visi tur dzīvo privātmājās. Paskatieties, cik daudz tiek būvēts daudzdzīvokļu māju.

Rīga ir jāattīsta daudz straujāk. Tā var būt daudz, daudz labāka. Es neesmu apmierināts. Manuprāt, pēdējie 15 gadi pilsētai ir bijuši ļoti slikti. Vēl pirms gadiem cilvēki lepojās, ka ir no Rīgas, īpaši salīdzinājumā ar pārējiem reģioniem. Šobrīd ir pilnīgi pretēji.

Jums ir bijusi atsevišķa tikšanās ar Rīgas mēru?

Sanāksme vēl būs. Mēs tiekamies arī citos formātos, Ostu padomes sēdēs, pieņemšanās un pasākumos.

Es uz pašreizējo Rīgas koalīciju neskatos tikai kritiski. Saprotu, ka pilsētas attīstības virzienu nevar mainīt vienā, divos vai trijos gados. Procesi ir jāuzliek uz sliedēm, un tikai pēc laika tie nesīs augļus. Iespējams, arī šobrīd tiek pieņemti daudzi pareizi lēmumi, kuru rezultātus redzēs tikai aiznākamā Rīgas domes vadība.

Klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs jau ir izteicies par ministrijas nākotni, ka agrāk vai vēlāk Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) tiks likvidēta. Kāda ir jūsu nostāja par KEM?

Esmu par to runājis jau pēdējos gadus. Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" savulaik piekrita tās izveidei enerģētiskās krīzes dēļ. Tas bija 2022. gads, Krievijas iebrukums Ukrainā, enerģētika bija kļuvusi par prioritāti, un bija jārisina atslēgšanās no Krievijas energosistēmas.

Taču tagad redzam, kā ministrija ir attīstījusies. Sākotnēji tika solīts, ka netiks radīta neviena jauna štata vieta. Enerģētikas departamentu pārcēla no Ekonomikas ministrijas, Klimata departamentu - no VARAM. Pēc tam redzējām, ka štata vietu skaits tomēr turpināja pieaugt, efektu tas nedeva. Uzskatu, ka šī kļūda ir jāatzīst un jālabo. KEM ir jālikvidē, enerģētikas joma jāatgriež Ekonomikas ministrijā, kur tā bija un kur tai arī jābūt, bet klimata politika jāapvieno ar vides jomu.

Veidojot Andra Kulberga valdību, esam vienojušies, ka tas būs viens no nākamā Saeimas sasaukuma pirmajiem darbiem. Šajos četros mēnešos šādu reorganizāciju vairs nevar kvalitatīvi paveikt.

Mums ir izveidots Mākslīgā intelekta centrs, kurā strādā tikai daži cilvēki un trūkst finansējuma. Kas būtu jādara, lai tas varētu pilnvērtīgi darboties?

Esmu ticies ar Mākslīgā intelekta centra vadību. Man ir vesela programma, kā šo centru stiprināt. Uzskatu, ka tā ir ļoti nozīmīga daļa no IKT reformām, kuras vēlos īstenot. Gribu atjaunot Valsts digitālās attīstības aģentūras reputāciju un kompetenci. Tai jāveido valsts digitālā kompetence, nevis jāpaļaujas uz ārējiem pakalpojumu sniedzējiem vai konsultantiem, kuri pasaka, kas valstij vajadzīgs.

Ir skaidri jādefinē uzdevumi un mērķi. Mākslīgā intelekta centram jābūt cieši saistītam ar Digitālās attīstības aģentūru.

Šobrīd Mākslīgā intelekta centrs ir izveidots, taču tam pat nav savas mājaslapas. Piedodiet, bet, ja mēs nopietni gribam starptautiski attīstīt mākslīgā intelekta jomu un rast vienotus risinājumus tautsaimniecībai, ar to nepietiek. Tas izskatās pēc ķeksīša. No Saeimas tribīnes var skaisti pateikt, ka esam izveidojuši Mākslīgā intelekta centru, bet mākslīgā intelekta risinājumu ieviešana Latvijā faktiski ir apstājusies. Centra vadītājai acis spīd, viņa strādā ar projektiem. Ir vēl otrs cilvēks un vienreizējs finansējums, kas tika piešķirts. Vairāk nekas nav sekojis, neviens cents nav nācis klāt. Ar solījumiem vien nepietiek. Tā tas nestrādā. Ir vajadzīga skaidra vīzija, stratēģija un konkrēti taktiskie soļi, kā sasniegt mērķi un kurai institūcijai par to jāatbild. Ja mēs mākslīgo intelektu pareizi integrētu valsts pārvaldē, efektivitāti varētu palielināt vismaz trīs reizes.

Pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām atkarībā no rezultātiem vēlēsieties turpināt strādāt kā ministrs?

Es gribu pabeigt iesāktos darbus. Man nav padarīta darba sajūtas. Mazāki darbi ir pabeigti, bet lielie vēl nav. Austrumu pierobeža vēl nav pietiekami nostiprināta. Neesam radījuši apstākļus ekonomiskajai attīstībai lielajās ostās. Digitālās attīstības aģentūrai joprojām nav labas reputācijas, un arī IKT pārvaldības sistēma valstī nav sakārtota.

Es gribu pabeigt IKT pārvaldības reformu un padarīt šo sistēmu caurskatāmu, loģisku un saprotamu. Pašlaik man vēl ir nepadarīta darba sajūta. Bet to, vai man būs iespēja turpināt, izšķirs vēlētāji. Tā vairs nav mana izvēle.