Rīga, 5. aug., LETA. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) kritiski vērtē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītos grozījumus izglītības jomā, norādot, ka tik apjomīgu izmaiņu izvērtēšanai atvēlētais laiks ir nepietiekams.

Nedēļas sākumā IZM nodeva saskaņošanai grozījumus noteikumos par pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartu. Tie paredz būtiskas izmaiņas skolēnu vērtēšanas kārtībā, tostarp centralizēto eksāmenu kārtošanas un vērtēšanas nosacījumos. Tuvākajā laikā saskaņošanai varētu sekot arī citi grozījumi, kas skars vairākas izglītības jomas, piemēram, pedagogu darba samaksu un tālmācību.

LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga aģentūrai LETA norādīja, ka bažas rada ne tikai grozījumu saturs, bet arī to virzīšanas process. Arodbiedrības ieskatā trīs dienas atzinuma sniegšanai nav samērīgs termiņš, un pirms lēmumu pieņemšanas diskusijās ar iesaistītajām pusēm jāizvērtē gan ieguvumi, gan iespējamie riski.

"Kārtējo reizi nepatīkamais pārsteigums - kā vasara, tā ir grozījumi ar kaut kādiem jauninājumiem, kas turklāt ir spēkā no jaunā mācību gada. Tas ir nepatīkami," sacīja Vanaga.

Pēc viņas domām, pirms jaunu izmaiņu ieviešanas nepieciešama padziļināti izvērtēt līdzšinējās reformas - skolām pieejamo atbalstu, mācību un digitālos līdzekļus, kā arī citus faktorus, kas ietekmē izglītības kvalitāti. Vanaga atzīmēja, ka iepriekšējās reformas jau radījušas domstarpības nozarē, kas liecina par nepietiekami izdiskutētiem jautājumiem.

Vanaga arī brīdināja, ka biežas un sasteigtas pārmaiņas pedagogiem rada nedrošības sajūtu, jo viņiem regulāri jāpielāgojas jaunām prasībām. Turklāt priekšvēlēšanu laikā dažādas iesaistītās puses var censties panākt sev labvēlīgus risinājumus, tādējādi palielinot risku pieņemt nepārdomātus, sasteigtus lēmumus.

Vienlaikus Vanaga atzina, ka iecere piešķirt skolām lielāku autonomiju vērtēšanas organizēšanā var stiprināt skolu patstāvību. Tomēr atšķirīga prakse dažādās skolās var radīt nevienlīdzības sajūtu skolēnu un vecāku vidū, piemēram, attiecībā uz iespējām pārrakstīt pārbaudes darbus. Tāpēc, pēc Vanagas domām, nepieciešams rast līdzsvaru starp skolu autonomiju un vienotu pieeju visā valstī.